Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Lietuvā ieplūst cilvēki, kuri bēg no kara Ukrainā. Viņi ir ne tikai Ukrainas pilsoņi, bet arī simti un tūkstoši Lietuvas pilsoņu, kuri bijuši spiesti steigā pamest pēkšņas vardarbības pārņemto valsti. Daudzi no viņiem joprojām atgūstas no šoka par atstātiem vai zaudētiem ģimenes locekļiem un draugiem. Viņus neatstāj murgainas atmiņas par mokošo, ilgo ceļu uz drošu vietu, uz Lietuvu. BNN uzklausīja šo cilvēku stāstīto par pēdējās divās nedēļās pieredzēto.
Pauļum Barkam (Paulius Barkus), augstākā līmeņa basketbola trenerim, kurš vēl nupat strādāja Ukrainas pilsētā Zaporižjē – kas atrodas kara pārņemtās valsts austrumos netālu no Krievijas kontrolētā Luhanskas apgabala – šķiet nemierīgi šobrīd atrasties rāmajā Palangā, Lietuvas kūrortpilsētā pie Baltijas jūras. Vīrietis Palangu sasniedzis pēc trīs bezmiega diennaktīm.
Pāri robežai laisti tikai cilvēki ar transportu
«Zaporižje tika bombardēta tikai naktī uz 24.februāri, kad sākās Krievijas iebrukums. Taču tajā naktī sprādzieni ārpus pilsētas bija ļoti skaļi. Tik skaļi, ka nakts vidū tie mani pamodināja vairākas reizes. Kad piecēlos, vispirms pārbaudīju vietējo avioreisu radara informāciju – virs Ukrainas nebija nevienas civilās lidmašīnas. Oho! Es zināju, ka karš ir sācies!» ziņu portālam BNN pastāstīja lietuviešu basketbola treneris.
Zaporižjes basketbola klubu Barks trenējis kopš 2021.gada vasaras. Kluba īpašnieks norīkojis šoferi, lai viņš, cik vien iespējams ātri, nogādā treneri un viņa lietuviešu komandas biedru dzelzceļa stacijā. Nonākuši tur, abi lietuvieši sapratuši, ka pat ar biļetēm rokās viņiem nebūs iespējams doties ceļā. Viņu reisa atiešana bijusi atcelta un visi citi vilcieni bijuši piepildīti ar panikas pārņemtiem cilvēkiem. Policisti no milzīgā cilvēku pūļa izlasījuši sievietes ar bērniem un iestūmuši viņus jau tā piepildītajos vagonos.
«Visapkārt bija haoss,» pieredzēto atstāstīja treneris.
Tajā brīdī basketbola klubā pieņemts lēmums sūtīt kluba autobusu, lai vestu treneri un spēlētāju uz Ukrainas-Polijas robežu aptuveni 1 200 kilometru attālumā. Ceļojums izrādījies mokošs un ļoti garš.
«Visur bija haotiskas transporta situācijas, kur visi nenormāli steidzās. Mūsu šoferis gribēja apbraukt milzīgu automašīnu rindu, taču policija apturēja autobusu vietā, kas, kā vēlāk izrādījās, bija 30 kilometru attālumā no ļoti pieblīvēta robežšķērsošanas punkta. Policisti lika griezties apkārt un braukt atpakaļ uz rindas galu. Tad nu mēs atstājām dažas somas, izkāpām no autobusa ar koferiem un sākām iet uz robežas pusi. Bija desmitiem, iespējams, simtiem citu tādu cilvēku kā mēs, kuri mēģināja tikt līdz robežai kājām. Daudzi no viņiem bija ārzemnieki, jaunas meitenes, kuras vilka līdzi koferus gandrīz savā lielumā,» atminējās Barks.
Iestrēgšana pie robežas
Nonākuši pie Ukrainas-Polijas robežas, abi lietuvieši sapratuši, ka tikt pāri būs grūti, un nācies savu kārtu gaidīt vairāk nekā 30 stundas.
«Poļi noteikti nebija gatavi šādam cilvēku pieplūdumam. Vairāku tūkstošu cilvēku lielajā drūzmā kaut kā izdevās piekļūt diezgan tuvu robežai, taču cauri tai nekādi nevarējām tikt – robežsargi laida cauri tikai cilvēkus automašīnās un autobusos.»
Izmisīgi vēloties tikt pāri robežai, Barks izdomājis plānu: piedāvāt šoferiem 2 000 ASV dolāru par abu lietuviešu pārvešanu pāri robežai.
«Taču visas automašīnas un autobusi bija pieblīvēti. Laimīgā kārtā mums neatteica kāda Prāgas autobusa šoferis – viņš paņēma naudu un ļāva mums iekāpt autobusā. Paldies Dievam, mēs ceļā bijām jau vairāk nekā 50 stundas. Tas «bardaks» robežpunktā manā atmiņā paliks vēl ilgi (..). Tā kā ukraiņu vīriešiem vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir aizliegts izbraukt no Ukrainas, viņi steidza bučot sievas, bērnus – visiem acīs bija asaras,» ziņu portālam BNN pastāstīja lietuviešu basketbola treneris Pauļus Barks.
«Tēti, karš sākās»
Gintars Dirkstis (Gintaras Dirkstys) pirms traģiskās 24.februāra nakts bija nodzīvojis Ukrainā 29 gadus. Intervijā BNN vīrietis atklāja, ka joprojām izjūt stresu, kas piedzīvots, bēgot no Ukrainas. Viņš teica, ka vēlas braukt atpakaļ un palīdzēt ukraiņiem cīnīties ar agresoru, taču viņa ģimene esot pret to.
24.februāra rītā Drikstis pamodies savā dzīvoklī Karkovas pilsētā. Viņu pamodinājis 15 gadus vecais dēls, basketbolists, kurš jau aizcīnījies līdz vietai Ukrainas jaunatnes valsts izlasē.
«Viņš bija nobijies. Grīda zem mūsu kājām drebēja, gaisā bija dzirdama raķešu skaņa. Mans dēls kliedza: «Tēti, karš sākās!» Mirkli es apšaubīju viņa teikto. Līdz mēs ieslēdzām televizoru – karš bija sācies!»
Lietuvieša ģimenei bija paveicies, ka viņa daudzdzīvokļu māja bombardēšanā bija palikusi ne-skarta, kamēr daudzi blakus esoši nami dega un tajos bija izsisti caurumi.
Lasiet arī: VIDEO | Puiši brīvprātīgi labo un ziedo automašīnas Ukrainai
Ģimene devās ceļā atpakaļ uz Driksta dzimto pilsētu Palangu Lietuvā, un arī viņiem brauciens bijis grūtību pilns. Ceļi bijuši pieblīvēti, daudzi tilti – saspridzināti.
«Grūtākie bija pēdējie pieci kilometri līdz robežai.
Pagāja divas dienas, lai veiktu šo attālumu. Daudzi vietējie ceļa malā bez maksas piedāvāja ēdienu, dalīja siltas drēbes, jo gaisa temperatūra bija zemāka par +10 grādiem. Man gribējās raudāt, redzot dučiem ārvalstu studentu – visi šokēti, izspūruši vilka savus smagos koferus,» vīrietis dalījās pieredzētajā.
Pēc viņa teiktā, daudzi cilvēki, kuri uz robežu gājuši kājām, lūguši, lai viņus uzņem lēni garām braucošajās automašīnās. Šoferiem piedāvājuši no 500 līdz 1 000 dolāriem par pārvešanu.
Pie pašas robežas sabojājusies Driksta ģimenes automašīna, un ģimene metusies to ar visu spēkratā salikto iedzīvi stumt uz tik ilgi cerēto valstu robežas līniju… Nonācis Palangā, vīrietis sapratis, ka kopš brauciena sākuma nav gulējis sešas diennaktis.
Ukraiņiem vismokošākais – apziņa par apdraudētiem tuviniekiem
Inesa Minerčuka no Odesas ziņu portālam BNN sacīja, ka karš vienā dienā sagrāvis visu viņas dzīvi. Sieviete tomēr liek cerības uz Ukrainas sabiedroto atbalstu un tic, ka Ukraina uzvarēs un viņa varēs atgriezties mājās.
Cita ukraiņu sieviete, Raisa Kornijenko, pastāstīja, ka viņai dzimtenē palicis dēls, vīrs, vecāki un māsa. «Man lūzt sirds, zinot, ka viņiem tur draud briesmas,» sacīja sieviete, kura nonākusi drošībā Lietuvā.
Pēc Lietuvas Migrācijas pārvaldes datiem, Lietuvā ir reģistrēti jau 3 135 bēgļi no Ukrainas, taču patiesais kara dēļ ieceļojušo skaits varētu būt lielāks. No reģistrētajiem Ukrainas bēgļiem vairāk nekā trešdaļa ir bērni.
Lietuvas Iekšlietu ministrijas publiskotie dati liecina, ka Lietuvas pašvaldības ukraiņiem jau sagatavojušas vairāk nekā 11 000 apmešanās vietu. Lietuvas iedzīvotāji ar nevalstiskās organizācijas Stiprūs Kartu starpniecību savukārt ir reģistrējuši vairāk nekā 7 000 mājokļu, kuros varētu izmitināt 23 000 ukraiņu.