Ukrainā piektdienas, 18.marta, rīta pienāk ziņas par atvairītiem Krievijas okupācijas spēku uzbrukumiem. Teritorijās, ko iebrucēji spējuši ieņemt, tiek dalītas humānās palīdzības pakas un meklēti patriotiski noskaņoti ukraiņi un amatpersonas. Ukraiņu spēkiem bažas rada slepena mobilizācija Krievijā un algotņu piesaistīšana no Sīrijas, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform un britu raidorganizācija BBC.
Ziņojot par notikumiem Krievijas karā pret Ukrainu pēdējās diennakts laikā, Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs norādījis, ka ukraiņu spēku stāvoklis, nostāja un rīcības raksturs aizvadītajā diennaktī nav būtiski mainījies. Tie turpinājuši uzbrukt Krievijas karaspēka grupām, kas mēģinājušas nostiprināties un noturēt ieņemtās aizsardzības līnijas.
Ģenerālštābs apgalvojis, ka aizvadītajā diennaktī valsts aizstāvji apturējuši Krievijas Federācijas Bruņoto spēku 437.Mācību pulka un 26.Tanku pulka vienību virzību Ukrainas iekšienē. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku bombardēšanas un triecienlidmašīnas uzbrukušas iebrucēju militārās tehnikas kolonnām, un Pretgaisa raķešu spēki un iznīcinātāji trāpījuši 14 ienaidnieka gaisa mērķiem: septiņām lidmašīnām, helikopteram, trīs bezpilota lidaparātiem un trīs spārnotām raķetēm apgalvojusi ukraiņu militārā vadība.
«Saistībā ar to, ka okupanti ir būtiski izsmēluši cilvēkresursus [..] Krievijas Federācija ir spiesta veikt ārkārtējus pasākumus personāla komplektēšanas jomā. Viņi veic slēptu mobilizāciju, piesaistot tā sauktos brīvprātīgos, iesaucamos un kadetus, kā arī algotņus no Sīrijas Arābu Republikas,» teikts ziņojumā.
Ko Krievija dara ieņemtajās teritorijās?
Dažās ieņemtās Ukrainas teritorijās iebrucēji cenšas radīt pozitīvu tēlu, dalot pārtiku civiliedzīvotājiem, norādījis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs. Pēc tā apgalvotā, Krievijas karaspēks tur aktīvi meklē un aiztur aktīvus Ukrainas atbalstītājus, ierēdņus, esošās un bijušās militārpersonas, brīvprātīgos ukraiņu militāristus un viņu ģimenes locekļus, kā arī citus pilsoņus, kuri varētu organizēt pretošanos okupācijai.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Pastāvīgās padomes sēdē ES pārstāvji norādījuši, ka Krievijas karaspēks Ukrainā, piemēram, Dniprorudnē, ir nolaupījis demokrātiski ievēlētus pašvaldību vadītājus un citas vietējās amatpersonas, kā arī, iespējams, plāno sarīkot «referendumu zem šaujamieroču stobriem» Hersonas pilsētā un citviet.
Hersonas lielpilsēta un tās apkārtējais apgabals Ukrainas dienvidos līdz šim bijis vienīgais, ko iebrucējiem izdevies ieņemt 22 kara dienās. Ukraiņu spēkiem līdz šim izdevies noturēt gan Kijivu, gan ziemeļaustrumu apgabalu administratīvos centrus –Harkovu un Sumus, kaut arī tiem nodarīti milzīgi postījumi.
Postaža Mariupolē un raķete Ļvivā
Stratēģiskajā dienvidaustrumu ostas lielpilsētā Mariupolē, kas bijusi aplenkta kopš marta pirmajām dienām, iebrucēju īstenotā bombardēšanas kampaņā redzamas kara organizētāju dusmas par Krievijas karaspēka nespēju ieņemt pilsētu. Lai arī no pilsētas izdevies evakuēt vairākus tūkstošus cilvēku, daudz lielāks skaits civiliedzīvotāju joprojām atrodas gaužām traģiskos apstākļos.
Ukrainas Aizsardzības ministrija vēstījusi par situāciju Mariupolē: «Krievu iebrucēji ir nogalinājuši tūkstošus! [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina karavīru uzbrukumos iznīcināti 90% pilsētas. Krievi tur Mariupoles iedzīvotājus kā ķīlniekus, bloķējot humānās palīdzības koridoru izveidi. Pilsētā nav elektrības, gāzes un siltuma.»
Lasiet arī: Mariupoles teātra uzbrukumā vairums cilvēku izdzīvojuši, tā Ukraina
Krievijas karaspēks nedod mieru arī Ukrainas rietumiem, kur sapulcējušies liels skaits bēgļu un nav kauju ar iebrucēju sauszemes spēkiem, taču tiek regulāri bombardēta militārā un civilā infrastruktūra.
Rietumu lielpilsētā Ļvivā nograndis sprādziens lidostas tuvumā. Vēsturiskās pilsētas mērs paziņojis, ka lādiņš nokritis ēkā, ko izmanto lidaparātu remontam. Nav ziņu par uzbrukumā nonāvētiem vai ievainotiem cilvēkiem, vēsta BBC.
— Грани.Ру (@GraniTweet) March 18, 2022
Zelenskis uzrunā koncentrējas uz krievu karavīru likteni
«Mēs gribam, lai jūs mīlētu savus bērnus vairāk, nekā baidāties no savas varas,» jaunākajā videouzrunā sacījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Uzrunā, kas publicēta sociālajos medijos, tīklos viņš krieviski vērsies pie krievu karavīru mātēm, aicinot viņas interesēties par savu dēlu likteni, sazinoties ar Ukrainas un Krievijas varasiestādēm.
Ukrainā ir miruši ap 13 000 krievu militārpersonu, apgalvojis Zelenskis. Krievija līdz šim ir atzinusi 498 savu karavīru nāvi Ukrainā, bet ASV Aizsardzības ministrija lēsusi šo skaitli virs 7 000. Ukrainas pusē, pēc ASV aplēsēm, ir nonāvēti ne mazāk kā 2 000 karavīru, Ukraina šo skaitli lēsusi mazāku – ap 1 300.
Lūk, Ukrainas prezidenta uzruna ukraiņu un krievu valodā ar angļu valodas subtitriem.
View this post on Instagram