Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas vēstniecībā Maskavā ir novērota liela Krievijas pilsoņu interese par izceļošanu no Krievijas, norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.
Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz grozījumiem Imigrācijas likumā, kas aptur noteiktu kategoriju pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem uz laiku līdz 2023.gada 30.jūnijam, arvien pieaug vēstniecībā pieņemto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei pārsūtīto uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem, ģimenes apvienošanai ar Latvijas pilsoņiem un Eiropas Savienības zilās kartes saņēmējiem.
Tāpat, pēc ĀM preses sekretāra paustā, pieaugusi arī interese par Latvijas pilsonības iegūšanu. Līdz ar Krievijas pilsoņu vīzu pieteikumu pieņemšanas pārtraukšanu, izņemot ar humāniem apsvērumiem saistītos gadījumus, būtiski ir samazinājies pieņemto vīzu pieteikumu skaits vēstniecībā.
Tāpat konsulāro pakalpojumu skaits pieaudzis arī saistībā ar Latvijas pārstāvniecību Sanktpēterburgā un Pleskavā slēgšanu, un īpaši liels pieprasījums patlaban vērojams no personām, kas līdz šim saņēma pakalpojumus ģenerālkonsulātā Sanktpēterburgā, atzīmēja Beķeris.
Viņš arīdzan norādīja, ka pastiprināta Latvijas valstspiederīgo interese par atgriešanos Latvijā bija novērojama dažas nedēļas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma.
Patlaban vēstniecības redzes lokā ir tikai atsevišķas ģimenes, kas pārceļas uz Latviju.
Beķeris uzsvēra, ka ir liels Latvijas valstspiederīgo pieprasījums noformēt personu apliecinošos dokumentus ar vēstniecības starpniecību, tomēr šāda tendence bija novērojama arī iepriekš, jo ievērojamam valstspiederīgo skaitam šogad ir beidzies vai tuvākajā laikā beigsies pases derīguma termiņš.
Pirmajās nedēļās pēc kara sākuma bija interese par ceļošanas dokumentu saņemšanu, lai atgrieztos Latvijā. Patlaban, saņemot konsulāros pakalpojumus vēstniecībā, Latvijas valstspiederīgie informē par vēlmi ceļot uz Latviju vasarā, bet ne par pastāvīgu atgriešanos Latvijā. Tāpat parādījusies interese par ārzemnieka eID kartes noformēšanu, lai varētu attālināti saņemt e-pakalpojumus, jo saņemt vīzu ieceļošanai un attiecīgi saņemt pakalpojumus Latvijā klātienē patlaban nav iespējams.
Lasiet arī: Krievija prasījusi kompensāciju par pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu
Beķeris uzsvēra, ka ievērojamu vēstniecības darba daļu aizņem atbilžu sniegšana uz e-pasta pieprasījumiem un tālruņa zvaniem, piemēram, martā vien tika sniegtas 2 000 e-pasta atbildes, aprīlī – 1 275. Krievijas iedzīvotāji priekšroku dod saziņai pa tālruni un e-pastā, nevis paši iepazīstas ar informāciju vēstniecības mājaslapā un citos informācijas avotos.
Iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.