Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Tā kā Krievija ir vadošais kviešu eksportētājs pasaulē un eksportētājvalstu pirmajā pieciniekā ir arī Ukraina, loģistikas traucējumi kara un sankciju dēļ draud izraisīt badu vairākās Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīs ar lielu iedzīvotāju skaitu. Starptautiskās organizācijas skandē trauksmes zvanus, un tiek meklēti risinājumi, kā apiet Krievijas bloķētās ukraiņu Melnās jūras ostas. Ar iespējamiem risinājumiem klajā nākusi Lietuva, piedāvājot vest graudu kravas ar vilcienu uz Baltijas ostām.
Kara dēļ Ukraina caur savām ostām nevar nosūtīt aptuveni 20 miljonus tonnu graudu no pagājušā gada ražas un šai saistībā ir lūgusi starptautisku palīdzību. Ņemot vērā akūto problēmu, Lietuva uzņēmusies iniciatīvu rast iespēju starptautiskā mērogā palīdzēt Ukrainai ar ārkārtas labības tranzīta ceļa izveidi.
1.variants: kuģu eskorts Melnajā jūrā
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielis Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) 25.maijā paziņoja, ka Lietuva rosina izveidot aktīvo valstu grupu, lai palīdzētu Ukrainai eksportēt labību caur tās Odesas ostu.
Jebkurā Odesas ostas plānā nāktos eskortēt kravas kuģus garām Krievijas karakuģiem, kuri jau trīs mēnešus bloķējuši Ukrainas jūras ceļus.
Pagājušajā nedēļā Landsberģis ieceri apsprieda ar savu Lielbritānijas kolēģi Lizu Trasu (Liz Trus), kad apmeklēja Londonu. Lietuvas ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ne tikai NATO un ES valstis, bet arī tās valstis, kurām pašlaik ir nepieciešamas labības kravas, precīzi zinātu, kāda ir situācija.
«Mērķis ir informēt Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un Sāhela reģiona valstis, ka to labklājība un pārtikas pieejamība ir atkarīga no Krievijas [īstenotās] blokādes un tās atcelšanas,» viņš skaidroja.
Pirmdien, 30. maijā, NATO Parlamentārās asamblejas deputāti, tiekoties Viļņā, aicinājuši drīzumā pieņemt lēmumu par graudu un citu produktu transportēšanu no Ukrainas, jo Krievijas karš pret valsti pārsniedzis jau trešā mēneša robežu un galu konfliktam vēl neredz.
Ukrainas, Spānijas un Lielbritānijas likumdevēji uzsvēruši, ka nespēja rast risinājumu var novest pie pārtikas trūkuma Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kas pēc tam varētu izraisīt jaunus imigrācijas viļņus.
Maija beigās ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bīzlijs (David Basley) brīdināja, ka, Ukrainas ostu blokādes dēļ var izcelties bads, kas var prasīt vairākus miljonus cilvēku dzīvību.
Jāapzinās, ka Melnā jūra apskalo Ukrainu ziemeļos, Krieviju un Gruziju – austrumos, Turciju dienvidos un Bulgāriju un Rumāniju – rietumos. Turcija šobrīd ir bloķējusi karakuģu ieiešanu Melnajā jūrā.
2.variants: ar vilcienu uz Baltijas ostām
Lietuva piedāvājusi organizēt kravu vešanu ar vilcienu no Ukrainas caur Poliju uz Klaipēdas ostu kā alternatīvu Ukrainas graudu eksportam caur Melnās jūras ostu Odesu. Variants neprasa kravu militāru sargāšanu, bet grūtības sagādātu tas, ka Polijā ir atšķirīgs sliežu platums nekā Ukrainā un Lietuvā. Pārtikas izejvielu ievešanu Polijā apgrūtina arī fitosanitārās prasības, kas uz Polijas robežas ir ļoti augstas un ievērojami bremzē kravu kustību.
Loģiskākais risinājums būtu Ukrainas graudu pārvešana uz Baltiju caur Baltkrieviju, taču tas prasa politisku risinājumu un, lai arī būtu ievērojami efektīvāks, tas būtu pretrunā Polijas ekonomiskajām interesēm.
Ukrainas-Polijas-Lietuvas ceļš jau ir izmēģināts. Pagājušajā nedēļā Lietuvā nonāca otrais vilciena sastāvs ar graudiem no Ukrainas. Pēc ienākšanas Klaipēdas ostā graudus pārkrāva viena no ostas lielākajām stividorkompānijām Bega. Lietuvas robežās tas praktiski notika šādi: pirmdien pienācis Šeštokos uz Lietuvas-Polijas robežas, vilciens bija jāpārceļ uz Lietuvas sliežu platuma dzelzceļa, un otrdien kravas vilciens sasniedza Klaipēdu.
Bega vadītājs Laimonis Rimks (Laimonas Rimkus) vērtēja, ka vest graudus caur Baltkrieviju būtu labāk. «Ieguvumi rodas, ja process ir optimizēts un viss tiek darīts ļoti efektīvi, ļoti ātri un ar optimāliem resursiem… Mums ir ērtāk strādāt vecajā, ierastajā veidā ar tiem Lietuvas sliežu platuma vagoniem, kuriem pielāgoti visi termināļi… Iedomājieties, ka dienā pārkraujam 1,8 tūkstošus tonnu… Mēs vienā dienā varam pārkraut 26 tūkstošus tonnu lauksaimniecības kultūru! Tas ir mūsu komercrežīms, kas ir izdevīgs,» skaidroja stividorkompānijas vadītājs.
Pēc Klaipēdas ostas izpilddirektora Aļģa Lataka (Algis Latakas) teiktā, graudu pārvadāšana caur Poliju «nav perspektīva». Pēc viņa teiktā, masveida kravu plūsma iespējama tikai caur Baltkrieviju. «Loģiskā pozīcija ir apspriest humanitārā koridora izveidi caur Baltkrieviju. Baltkrievijai ir izšķiroša loma jautājumā par Ukrainas labības transportēšanu caur Klaipēdas ostu. Tad, neko papildus nedarot, mēs varētu pārkraut apmēram sešus miljonus tonnu, iespējams, pat līdz astoņiem vai deviņiem miljoniem,» viņš sacījis Lietuvas medijiem.
Tirdzniecības sakarus ar Baltkrieviju Lietuva ir pārtraukusi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas daļēji tika uzsākts no Baltkrievijas teritorijas.
Krievijai ir 3.variants: sankciju atcelšana
Krievijas amatpersonas norādījušas ir gatavas izveidot koridoru pārtikas transportēšanai cauri Melnajai jūrai, taču ar būtisku nosacījumu – apmaiņā pret daļas Rietumvalstu sankciju atcelšanu.
To savukārt nevēlas ne Ukraina, ne ES, kas ar ierobežojošiem pasākumiem vēlas piespiest Krieviju izbeigt karu.
Kamēr nav atrasts risinājums. Problēma ar Ukrainas labības eksporta dīkstāvi saglabājas un tuvākajās nedēļās samilzīs vēl vairāk. Tiek lēsts, ka Ukraina saražo desmit procentus no pasaulē patērētās labības, kā arī 50% putraimu un ievērojamu daļu no pasaules saulespuķu ražas, ko izmanto cepamās eļļas ražošanai. Pēc pāris nedēļām Ukrainas tīrumos ievācama jaunā raža, bet nav vēl eksportēti vairāki miljoni tonnu no pagājušā gada ražas.