Pēdējo piecu gadu laikā sīkzemnieku skaits samazinājies par 38% – galvenie iemesli saimniecību skaita samazinājumam ir apgrozāmo līdzekļu, piemērotas tehnikas un darbinieku trūkums, raksta Dienas Bizness.
Tomēr pozitīvā tendence liecina, ka aptuveni 70% no esošajām plāno paplašināties. Laikā no 2005. gada līdz 2007. gadam mazo saimniecību skaits sarucis no 113,8 tūkstošiem līdz 90,6 tūkstošiem un, pēc provizoriskiem datiem, 2010. gadā, salīdzinot ar 2005 gadu, kritums bijis 38%. Tiesa gan, pieaudzis lielo saimniecību skaits, kas nozīmē, ka kļūstam konkurētspējīgāki, skaidro pētījuma autore, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja Elita Benga.
Izteikta līdere lielo saimniecību ziņā ir Zemgale, taču pilnīgi pretēja situācija ir Latgalē, kur mazo saimniecību skaits ir pat trīs reizes lielāks nekā citos reģionos. Pēc LVAEI datiem, vairāk nekā 80% Latvijā ir mazās saimniecības, kuras raksturojošais rādītājs nepārsniedz divas ekonomiskā lieluma vienības (ELV) jeb aptuveni 2 400 eiro.