Saeimai bija tiesības noraidīt Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieci, taču tas nebija ne gudrs lēmums, ne labs signāls, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda Valsts prezidents Egils Levits.
Lai gan Znotiņa bija uzvarējusi atlases konkursā uz FID vadītāja amatu un viņu atbalstīja arī valdība, tomēr Saeimā pietrūka balsu viņas apstiprināšanai šajā amatā, kuru viņa ieņēma kopš 2018.gada, vēsta lsm.
Levits uzsvēra, ka konkursā atlasīto kandidātu noraidīšanai jābūt ļoti labiem argumentiem, taču šoreiz tādi esot izpalikuši.
Viņaprāt, Znotiņas neapstiprināšana nav ne labs signāls, ne gudrs lēmums.
Levits norādīja uz Znotiņas ļoti labo reputācija starptautiski un ieguldījumu finanšu sektora uzraudzības problēmu risināšanā. «Vēl svarīgs ir ārpolitiskais aspekts, jo, protams, Znotiņas kundzei starp citu valstu attiecīgajiem dienestiem ir ļoti laba reputācija,» sacīja prezidents.
BNN jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien, 16.jūnijā, noraidījusi Ilzes Znotiņas kandidatūru Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces amatam.
Pret balsoja 41 deputāts, atturējās četri, par bija 33 parlamentārieši un balsojumā nepiedalījās trīs deputāti no klātesošajiem.
Lasiet arī: Znotiņa tomēr neizpelnās Saeimas atbalstu FID vadībai
«Pret» Znotiņas kandidatūru balsoja daļa Konservatīvo, daži Nacionālās apvienības (NA) deputāti un Saskaņas, kā arī daļa citu opozīcijas parlamentāriešu. Balsojumā atturējās vai nepiedalījās daži NA, kā arī pāris opozīcijas deputāti.
Znotiņa pirms pievienošanās FID kā zvērināta advokāte specializējās strīdu izšķiršanā. Znotiņas galvenās kompetences jomas ietver regulatīvos jautājumus, maksātnespēju, kukuļdošanas apkarošanu, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanu un «balto apkaklīšu» noziegumus, atzīmēts viņas CV.