NATO piekritīs ievērojami pastiprināt savus austrumu flanga spēkus šīs nedēļas samitā Madridē, atsaucoties uz pirmdien, 27.jūnijā, laikraksta Financial Times ziņoto, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Rietumu sabiedrotie ieķīlās karaspēku, kuģus un kara lidmašīnas «jaunās struktūrās», kuras varēs ātri izvietot apgabalos austrumu flangā, raksta laikraksts pēc intervijas ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu (Jens Stoltenberg).
Par alianses jauno stratēģisko koncepciju tiks panākta vienošanās Madrides samitā, kurā tiks noteikti tās mērķi nākamajai desmitgadei. Laikraksts raksta, ka NATO «drastiski uzlabos austrumu aizsardzību, vēršot uzmanību gan no jebkāda iebrukuma atturēšanu, gan uz pilnīgu sabiedroto teritorijas aizsardzību».
Runājot par premjerministres Kajas Kallasas (Kaja Kallas) pagājušajā nedēļā izteiktajiem komentāriem, kuros viņa sacīja, ka saskaņā ar alianses pašreizējiem plāniem Igaunija varētu tikt «noslaucīta no kartes», Stoltenbergs sacīja, ka ir pārrunājis šos jautājumus ar visām trim Baltijas valstīm.
«Es piekrītu, ka [Kallasa] vēlas vairāk NATO klātbūtnes, un es varu viņai apsolīt vairāk klātbūtnes.»
Stoltenbergs sacīja: «Mūsu galvenā atbildība ir novērst jebkādu uzbrukumu Igaunijai vai jebkuram citam sabiedrotajam.»
Alianse «ievērojami pastiprinās» savu aizsardzību Austrumeiropā, viņš sacīja, solot, ka Krievija uzbrukuma gadījumā nespēs ieņemt Tallinu.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts uzsver, ka Baltijas valstīm šobrīd būtu nepieciešami lielāki citu valstu papildspēki, taču «situācija nav dramatiska».
Viņš arī norāda, ka NATO spēku izvietošanas pamatmērķis ir Krievijas atturēšana no uzbrukuma.
Igaunija ir iesniegusi NATO kopīgu priekšlikumu ar Latviju un Lietuvu par pastāvīgām divīzijas komandstruktūrām katrā valstī, papildu karaspēku un iepriekš novietotiem ieročiem un piegādēm.
Divīzija ir mazākā iespējamā vienība, kas var garantēt visu veidu spēku – sauszemes, jūras un gaisa – savietojamību, šomēnes ERR ziņām sacīja Igaunijas Aizsardzības ministrija.
Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu nozīmē, ka baltieši vairs nerunā par atturēšanu, tikai par «preventīvu aizsardzību».
Lasiet arī: Krievija pilnībā okupējusi Severodonecku; tā ar raķetēm apšaudījusi Kijivu un tās apkaimi