Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tautsaimniecības izaugsmi no 2022. līdz 2030.gadam prognozē vidēji par 4,2% gadā, bet periodā no 2031. līdz 2040.gadam – vidēji par 3% gadā, teikts EM informatīvajā ziņojumā Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.
Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka Covid-19 pandēmija ir spēcīgi un paliekoši ietekmējusi sociālekonomisko situāciju globālā mērogā un arī Latvijā. Pandēmijas ierobežojumu ietekmē visbūtiskākais apmēru samazinājums bija izmitināšanas un ēdināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs. Tāpat ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus.
Lai arī kopumā 2021.gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) nedaudz pārsniedza pirmskrīzes 2019.gada līmeni, vairākās nozarēs ekonomiskā aktivitāte bija krietni zem šī līmeņa.
Ņemot vērā situāciju Eiropā un vakcinācijas aptveri, mērķa scenārijs neparedz jaunus un būtiskus Covid-19 ierobežojumus, tomēr saglabājas augsta nenoteiktība par situāciju 2022.gada rudenī saistībā ar iespējamu vīrusa mutāciju un jaunu pandēmijas uzplaiksnījumu, norāda ministrijā.
EM prognozē, ka 2022.gadā ekonomikas izaugsme ģeopolitisko faktoru dēļ samazināsies par vismaz trim procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekš prognozēto.
Tāpat EM ziņojumā norādīts, ka saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir pasliktinājusies ģeopolitiskā situācija un pastāv liela nenoteiktība attiecībā uz to, kā karš un ar to saistītās sankcijas un piegādes ķēžu pārrāvumi ietekmēs ekonomisko attīstību. Papildus tiek prognozēts, ka tiks ietekmēts iedzīvotāju patēriņš, kā arī uzņēmumu investīcijas un ārējā tirdzniecība. Vienlaikus konflikta ekonomiskās ietekmes apmērs ir ļoti neskaidrs un būs atkarīgs no kara ilguma un politiskajām reakcijām.
Krievijas karš Ukrainā neietekmēs visus uzņēmumus vienādi, bet gan vairāk tos, kuri eksportē/importē un kuriem ir grūtāk mainīt/atrast jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus. Jauni un diversificēti izejmateriālu piegādes tirgi, valsts enerģētiskās neatkarības stiprināšana un pārorientēšanas no Krievijas uz maksātspējīgākiem rietumvalstu tirgiem palielinās Latvijas ekonomikas nākotnes potenciālu, uzsver EM.
Mērķa scenārijā vidējā termiņā no 2022. līdz 2030.gadam paredzēta IKP izaugsme par vidēji 4,2% ik gadu, kam fundamentāls priekšnosacījums ir ekonomikas konkurētspējas priekšrocību balstīšana uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas. Savukārt ilgtermiņā – no 2031. līdz 2040.gadam –, ekonomikas ikgadējie izaugsmes tempi kļūs lēnāki un var būt 3% robežās.
Lasiet arī: BNN VAICĀ | Ekonomists: Papildu rēķins par gāzes importu Latvijai pārsniegs miljardu eiro
Informatīvajā ziņojumā arī prognozēts, ka līdz 2040.gadam pamazām mainīsies tautsaimniecības nozaru struktūra salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju par labu nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību. Pamatnozaru rakursā komercpakalpojumu nozaru īpatsvars līdz 2040.gadam varētu palielināties. Pieaugs arī IT un rūpniecības nozaru īpatsvars tautsaimniecībā. Savukārt lauksaimniecības, transporta, finanšu pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu nozaru īpatsvars varētu nedaudz samazināties.
Prognozēts, ka apstrādes rūpniecībai saglabāsies straujāki pieauguma tempi nekā vidēji tautsaimniecībā. Vienlaikus izaugsme ne tik daudz būs saistīta ar ekstensīvu materiālietilpīgu ražošanas apmēru kāpināšanu, cik jaunāko tehnoloģisko procesu izmantošanu, digitalizāciju un procesu optimizēšanu.
EM prognozē, ka straujāka attīstība iepriekšminēto faktoru dēļ ir sagaidāma augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs. Salīdzinoši strauji izaugsmes tempi tiek prognozēti arī lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – kokapstrādē. Vairāk uz iekšējo tirgu orientēto nozaru attīstību galvenokārt ietekmēs iekšzemes pieprasījuma dinamika. Nemetālisko minerālu ražošanas nozare būs cieši saistīta ar būvniecības tendencēm.
No tautsaimniecības pamatnozarēm viena no straujākajām izaugsmēm gan vidējā, gan ilgtermiņā paredzēta informācijas un komunikācijas pakalpojumiem.
Tas ir saistīts ar aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc ražošanas un pakalpojumu procesu digitalizācijas, kā arī globālajām IT nozares attīstības tendencēm. Salīdzinoši strauji pieauguma tempi sagaidāmi arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, kas turpinās atgūties no Covid-19 negatīvās ietekmes.
Būvniecības nozarē, pēc EM prognozētā, vidējā termiņā sagaidāma strauja izaugsme, ko sekmēs gan lielo investīciju projektu īstenošana, gan nepieciešamība pakāpeniski atjaunot pašreizējo dzīvojamo fondu.
Transporta un uzglabāšanas nozares izaugsmi lielā mērā sekmēs gaisa transporta un autotransporta nozaru attīstība. Savukārt tranzīta nozarē dinamika būs būtiski lēnāka, ko noteiks nepieciešamība meklēt jaunus kravu veidus un piegādes ceļus, lai aizstātu Krievijas naftas produktu un akmeņogļu kravas. Nozīmīgu lomu EM prognozē Rail Baltica projekta īstenošanai ilgtermiņā, tostarp paredzot ietekmi uz dzelzceļa nozares izglītību.
EM prognozē, ka uz iekšējo pieprasījumu orientēto nozaru – tirdzniecības un citu komercpakalpojumu – attīstība būs cieši saistīta ar privātā patēriņa dinamiku un pārējo tautsaimniecības nozaru radīto pieprasījumu. Savukārt sabiedrisko pakalpojumu nozares (valsts pārvalde un aizsardzība, izglītība, veselības un sociālā aprūpe) ir cieši saistītas ar demogrāfijas tendencēm.