Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās sākt sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju par pievienošanos blokam, paziņojis šī brīža prezidējošās ES dalībvalsts Čehijas premjerministrs Petrs Fjala (Petr Fiala).
Medijs Deutsche Welle norāda, ka sarunas par pievienošanos ES ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju tiek gaidītas jau kopš 2020.gada.
Process, lai kļūtu par ES dalībvalsti, ir ilgs, taču kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Rietumbalkānu stratēģiskā nozīme ES ir palielinājusies.
18.jūlija paziņojums nāca pēc tam, kad Ziemeļmaķedonija atrisināja ilgstošu strīdu ar ES kaimiņvalsti Bulgāriju, kas bija bloķējusi iestāšanās sarunu sākšanu ar Skopji.
Ziemeļmaķedonijas parlaments iepriekš apstiprināja Francijas priekšlikumu, kas
paredz mainīt valsts konstitūciju, lai atzītu bulgāru minoritāti, aizsargātu minoritāšu tiesības un iekļautu kriminālkodeksā naida runu.
Neskatoties uz likumdevēju vairākuma atbalstu, Francijas priekšlikums bija izraisījis plašu protestu Ziemeļmaķedonijā, kritiķiem apgalvojot, ka konstitūcijas grozīšana varētu būt pārāk plats solis.
Ziemeļmaķedonija, kas pirms gandrīz 20 gadiem tika izraudzīta par kandidātvalsti dalībai ES, jau iepriekš risināja lielas nesaskaņas ar Atēnām, lai 2020.gadā pievienotos NATO.
ES Albānijai kandidātvalsts statusu piešķīra 2014.gadā.
Lasiet arī: Saeima vienbalsīgi atbalsta Somijas un Zviedrijas pievienošanos NATO