Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrs Teniss Lukass (Tõnis Lukas) kritizēja krievu valodas kā otrās svešvalodas dominanci Igaunijas skolās, un uzskata, ka šāda situācija ir radusies drīzāk ieraduma, nekā nepieciešamības dēļ, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.
Mainoties drošības situācijai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, krievu valodas mācīšanu skolās ir nonākusi uzmanības centrā.
Trešdien, 3.augustā, Igaunijas radio stacijas Vikerraadio raidījumā Vikerhommik Lukass sacīja, ka Krievu valodas kā svešvalodas dominēšana skolās Igaunijā neesot normāla. Igaunijas izglītības ministrs uzskata, ka krievu tūristi saprotot angļu valodu pietiekami labā līmenī, jo Krievijā tā tiek mācītā kā pirmā svešvaloda, un viņi Igaunijā nepaliks bez saziņas iespējām.
Ministrs sacīja, ka līdz šim Igaunijā angļu valoda ir piedāvāta kā pirmā svešvaloda, bet krievu valoda seko kā otrā, un tas būtu jāmaina abos gadījumos, minot franču vai vācu valodu kā alternatīvu.
ERR vēsta, ka izglītības ministram nešķiet pieņemami, ka skolas piedāvā krievu valodu kā otro svešvalodu. Kā iemeslus viņš min krievu valodas skolotājus, kuriem ir nepieciešama slodze, savukārt mazās skolas nespēj piesaistīt vācu vai franču valodas skolotājus. Bet tas nevarot būt par attaisnojumu krievu valodas kā svešvalodas izvēlē.
Igaunijas skolām būtu jārod risinājumi, kas atbilstu vecāku vēlmēm piedāvāt skolēniem plašāku apgūstamo svešvalodu izvēli.
Ministrs apgalvo, ka necenšas politizēt krievu valodu, jo pati par sevi tā nav vainojama, esot nepieciešama plašāka izvēle.
Pēc viņa domām būtu jānodrošina, lai bērni nepaliktu tikai pie vienas vai divām valodām, lai sabiedrībā neveidotos uzskats, ka konkrētās piedāvātās svešvalodas ir tik būtiskas.
Daudzās Igaunijas skolās skolēni var izvēlēties krievu valodu kā svešvalodu no 6.klases, lai gan dažās skolās to var apgūt arī agrāk. Tomēr, pašreizējā iebrukuma Ukrainā dēļ, daudzi vecāki nevēlas, lai viņu bērni mācītos šo valodu.
Ne valsts, ne tiesību akti nenosaka kurai svešvalodai jābūt dominējošai, bet tas nenozīmē, ka šis jautājums skolām nebūtu jāaplūko plašāk, uzskata Lukass.