Karš Ukrainā ir bīstamākais laiks Eiropai kopš Otrā pasaules kara, kā arī nedrīkst ļaut Krievijai uzvarēt, 4.augustā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg), informē Reuters.
NATO un tās dalībvalstīm, iespējams, vēl ilgu laiku būs jāturpina atbalstīt Ukrainu ar ieročiem un cita veida palīdzību, lai neļautu Maskavai gūt panākumu.
NATO ĢENERĀLSEKRETĀRS UZSKATA, KA NOTIKUMI UKRAINĀ IR BRIESMĪGI, BET BŪTU DAUDZ SLIKTĀK, JA KARŠ NOTIKTU STARP KRIEVIJU UN NATO.
Reuters ziņo, ka Stoltenbergs raksturo Maskavas tā dēvēto «īpašo militāro operāciju», kā uzbrukumu pašreizējai pasaules kārtībai.
«Tas nav tikai uzbrukums Ukrainai, neatkarīgai demokrātiskai valstij, kurā ir vairāk nekā 40 miljonu iedzīvotāju, tas ir arī uzbrukums mūsu vērtībām un pasaules kārtībai,» sacīja NATO vadītājs.
Krievijas īstenotā kara dēļ Somija un Zviedrija, kas līdz šim nebija pievienojušās NATO, ir pieteikušās dalībai NATO. Šo lūgumu līdz šim ir ratificējušas 23 no 30 dalībvalstīm, tostarp Amerikas Savienotās Valstis.
Lasiet arī: ASV Senāts apstiprina Zviedrijas un Somijas dalību NATO