Lietuvā pieaug to uzņēmumu skaits, kas bankrotē, un, beidzoties pandēmijas atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbībai, to skaits turpinās pieaugt, informē Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Pirms pandēmijas sākuma viena trešā daļa restorānu Lietuvā bija klasificējami kā bankrota riskam pakļauti. Šobrīd šis skaits ir pieaudzis līdz pusei.
«Restorānam ir tikai 25% lielas izredzes izdzīvot piecus gadus pēc tā atvēršanas,» saka restorāna Amandus Viļņā dibinātājs Deivīds Praspaļausks (Deivydas Praspaliauskas).
Praspaļausks uzsver, ka šobrīd produktu izmaksas ir divkāršojušas, kas savukārt apdraud restorānu turpmāko darbību, jo ēdienkartēs pieejamo ēdienu cenas nav iespējams tik strauji klientiem palielināt.
«Tas būs jūtams ļoti ātri, vēl vairāk galdiņu paliks tukši.»
«Dažos gadījumos mēs mēģinām ietaupīt naudu, veicot sarunas ar piegādātājiem [..]. Mēs sākam runāt par to, cik ilgi esam sadarbojušies un cik ļoti mums patīk strādāt vienam ar otru. Tad mēs līdzsvarojam un kompensējam viens otru,» stāsta Praspaļausks.
Taču šāda taktika nav risinājums visiem uzņēmumiem. Šī brīža statistika liecina, ka Lietuvā katru mēnesi bankrotē gandrīz divreiz vairāk uzņēmumu nekā 2020. un 2021.gadā.
«Augošās elektroenerģijas, degvielas un izejvielu cenas palielina uzņēmumu izmaksas un apgrūtina to spēju pildīt savas saistības,» skaidro Creditinfo Lietuva vadītājs Aurims Kačinsks (Aurimas Kačinskas).
Tomēr ikmēneša bankrotu skaits joprojām ir zemāks nekā pirms pandēmijas.
Savukārt pandēmijas laikā bankrotu skaits bija mazāks, pateicoties valsts sniegtajiem atbalsta pasākumiem.
«Domāju, ka šoruden bankrotu skaits noteikti sasniegs pirmspandēmijas līmeni un, iespējams, pārsniegs 2019. gada līmeni,» prognozē Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Vidmants Janulevičs (Vidmantas Janulevičius).
Papildus pesimismu rada ne tikai pieaugošās piegāžu izmaksas. Ja izejvielu trūkst, pieaug konkurence par tām, tādējādi uzņēmumiem bieži vien par tām jāmaksā avansā.
«Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir nācies izlietot lielu daļu savu finanšu resursu un ieguldīt avansa maksājumos, lai veiktu rezervācijas,» stāsta Janulevičs.
Turklāt uzņēmumiem, kas pandēmijas laikā ir atlikuši maksājumus Valsts sociālās apdrošināšanas fondam, tos ir jāsāk iemaksāt – gan parādus, gan tekošos maksājumus. Saskaņā ar fonda datiem vairāk nekā 4 000 Lietuvas uzņēmumu ir parādā vairāk nekā simts miljonus eiro.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet šeit: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1756232/more-companies-going-bankrupt-in-lithuania-as-state-support-ends