Lietuvai atlikuši vēl daži kilometri robežas ar Baltkrieviju, kur nav izbūvēts fizisks žogs, tomēr atlikušajās vietās vides apstākļi ir ļoti sarežģīti būvniecībai, paziņojusi Lietuvas valsts enerģētikas grupa Epso-G, kas ir atbildīga par žoga uz robežas ar Baltkrieviju izbūvi.
«Projekta komandai uz robežas ar Baltkrieviju vēl atlikuši astoņi kilometri žoga posmu izbūves un trīs kilometri dzeloņstiepļu izvietošanas, kā arī septiņi kilometri vecā žoga atjaunošanas,» ziņu aģentūrai BNS otrdien, 9.augustā, sacīja Epso-G fiziskā nožogojuma programmas vadītājs Marjus Švaikausks (Marius Švaikauskas).
Atlikušais robežas posms atrodas no būvdarbu viedokļa sarežģītā vietā starp Švenčoņiem un Medininkiem, viņš piebilda.
«Šajā robežas posmā ir daudz dabisku šķēršļu, purvi, ūdeņi un citas problēmas. Purvainos apgabalos robežu var sasniegt un materiālus var piegādāt tikai ar amfībijām vai kvadricikliem,» paskaidroja Espo-G pārstāvis.
Viņš paziņoja, ka citos robežas posmos pamata būvdarbi ir pabeigti.
Lai ierobežotu nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas, Lietuva uz valstu robežas izbūvē fizisku norobežojumu – dzeloņdrātis un četrus metrus augstu žogu.
Žoga būvniecība paredzēta 502 kilometru garumā.
No pagājušā gada 3.augusta, kad saskaņā ar iekšlietu ministres Agnes Bilotaites rīkojumu Lietuvas robežsargi sāka likt robežu ar Baltkrieviju nelegāli šķērsojušajiem migrantiem doties atpakaļ, neatļautās vietās šķērsot robežu liegts kopumā apmēram 11 900 reižu. No pagājušā gada sākuma līdz šim rīkojumam Lietuvā tika aizturēti vairāk nekā 4 200 migrantu.
Lietuvas amatpersonas norāda, ka Baltkrievijas režīms apzināti veicina migrantu plūsmu pāri abu valstu robežai, jo Lietuva atbalsta Baltkrievijas demokrātisko opozīciju.
Lietuvas un Baltkrievijas robeža ir 679 kilometrus gara, bet vairāk nekā 100 kilometrus veido ezeri un upes.