Lietuvas robežsargu arodbiedrības sūdzas, ka viņi ir bruņoti ar veciem Kalašņikova automātiem un ir nepietiekami apgādāti ar munīciju. Robežsargi apgalvo, ka iebrukuma gadījumā viņi būtu pirmā aizsardzības līnija, raksta Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Šaušana ir svarīga robežsargu apmācības sastāvdaļa, un galvenais ierocis ir pistole. Tomēr robežsargu arodbiedrības ir sūdzējušās opozīcijas deputātiem, ka Baltkrievijas uzbrukuma gadījumā varētu nepietikt ieroču.
Deputāts Jonass Pinskus (Jonas Pinskus) komentēja šo situāciju, sakot, ka robežsargi esot norādījuši, ka, tā kā viņi esot štata darbinieki, viņi nevarot atklāti runāt par situāciju. Kopumā ir 4 000 robežsargu, un viņiem ir piešķirtas tikai 200 automātiskās šautenes. Robežsargi nezinot, kā viņi spēs aizsargāt robežu vai vismaz 25 minūtes noturēt ienaidnieku, ja viņi neesot pienācīgi bruņoti.
Lietuvas Valsts robežsardzes dienesta (VSAT) vadītājs Rustams Ļubajevs (Rustamas Liubajevas) apgalvo, ka augstāk minētie ieroči ir vācu automātiskās šautenes G–36, kas atbilst NATO standartiem un tagad tiek izmantotas mācībām, un noliedz, ka robežsargi netiek apgādāti ar munīciju. Tomēr viņš atzīst, ka šobrīd munīcija nav pietiekamā daudzumā.
VSAT komandieris apgalvo, ka viņa virsniekiem ir pietiekami daudz pistoļu. Robežsargiem esot arī pietiekami daudz Kalašņikova šaujamieroču un munīcijas.
Savukārt Lietuvas robežsargu arodbiedrības pārstāvis uzskata, ka esošie ieroči ir novecojuši un neatbilst standartiem.
«Jūs varat iedomāties automātisko šauteni, kuras vecums ir tāds pats kā man – vairāk nekā 50 gadu,» sacīja robežsargu arodbiedrības pārstāvis Rimants Liepa (Rimantas Liepa). «Varbūt tā šauj, tikai nav skaidrs, vai tā šauj labi. Nav jau tā, ka robežsargi skries apkārt ar āmuriem – viņi ir bruņoti, bet ne tuvu tik labi.»
Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas (NSGK) priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) sniedz savu versiju par to, kāpēc ir izveidojusies šāda situācija. Viņš uzskata, ka ir nepieciešama ciešāka mijiedarbība starp armiju un iekšlietu sistēmu. Saskaņā ar karatiesu likumu Iekšlietu ministrijas struktūra ir daļa no bruņotajiem spēkiem, vēsta LRT.
«Tas ir dabiski, ka uz viņiem nevajadzētu skatīties kā uz kaut kādiem jaunākajiem brālēniem, bet gan kā uz blakus esošajiem brāļiem,» LRT Televīzijai sacīja Kasčiūns.
Tomēr Lietuvas bruņoto spēku komandieris Valdemārs Rupšis (Valdemaras Rupšys) uzskata, ka robežsargus nav nepieciešams pārlieku apbruņot, jo, viņaprāt, ja nepastāv tūlītēji draudi, dienestiem jānodrošina tikai tā tiešās funkcijas, bet bruņotai valsts aizsardzībai jāgatavojas militārajiem spēkiem.
NSGK priekšsēdētājs Kasčūns Apliecināja , ka līdz gada beigām robežsargi būs apgādāti ar 2 000 NATO prasībām atbilstošiem automātiskajiem ieročiem.
«Situācija ar automātiskajiem ieročiem bija visiem ir ļoti labi zināma, mēs visu laiku par to runājām – ilgu laiku netika darīts nekas vai maz, lai mainītu situāciju. Šogad ir bijusi attīstība – budžetā ir piešķirts mērķa finansējums un ir sākts iepirkums. Tā ir ļoti liela ieroču partija,» teica VSAT priekšnieks Ļubajevs.
Pēc viņa teiktā, saskaņā ar spēkā esošo regulējumu visiem 4 000 robežsargu ir jābūt automātiskajiem ieročiem.
«Mēs ceram, ka nākamgad pilnībā īstenosim šo Valsts robežsardzes apbruņošanas projektu, bet tas atkal būs atkarīgs no tirgus situācijas. Rietumu ieroču rūpniecība pašlaik kavējas ar pasūtījumu izpildi,» piebilda Ļubajevs.
Pilnu rakstu angļu valodā lasiet: www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1764265/lithuanian-border-guards-complain-they-are-underarmed-how-are-we-to-hold-out-against-invasion