Valdības sēdē 30.augustā tika izskatīts Starpziņojums par PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķiniem un turpmāko rīcību zaudējumu kompensācijas prasības celšanai pret Krieviju kā PSRS tiesību mantinieci, informē Tieslietu ministrija (TM).
Ministru kabinetā iesniegtajā starpziņojumā ir pārskats par gatavotā apkopojuma saturu, aprēķinu metodoloģijām, lai izvērtētu okupācijas rezultātā Latvijas valstij radītos demogrāfiskos, tautsaimniecības, finansiālos, militāri rūpnieciskā kompleksa un videi nodarītos zaudējumus.
Kā valdības sēdē uzsvēra tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) šis ir Latvijas un visu trīs Baltijas valstu pašcieņas jautājums.
«Mums ir jābūt saimniekiem savā valstī un jārūpējas par to,» sacīja Bordāns.
«Tas sevī ietver arī vēstures izprašanu un analizēšanu, un šajā gadījumā – arī piecdesmit okupācijas gados pastrādāto noziegumu noskaidrošanu un nodarīto zaudējumu aprēķināšanu un atlīdzināšanu,» uzsvēra ministrs.
Komisija šobrīd turpina apkopot materiālus no 70 pētījumiem un 62 ekspertīzēm. Paredzēts, ka 2023.gada martā valdībai tiks iesniegts noslēguma ziņojumu par veiktajiem PSRS okupācijas nodarīto zaudējumu aprēķiniem.
Gala ziņojumā ietverto informāciju varēs izmantot iespējamās zaudējumu atlīdzības prasības noformēšanai un iesniegšanai starptautisko tiesību institūcijās.
Kā uzsver Vidzemes augstskolas (ViA) vadošais pētnieks, asociētais profesors Gatis Krūmiņš –
šī brīža ģeopolitiskais fons Latvijai ir īpaši labvēlīgs, lai tā iedarbinātu juridiskās procedūras, kas nepieciešamas, lai pieprasītu okupācijas radīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Tāpat Krūmiņš uzsvēra, ka šajā procesā svarīga ir visu trīs Baltijas valstu sadarbība.
«Krievijas rīcība Ukrainā daudziem pasaulē ir atvērusi acis. Manuprāt, kritiski svarīgs priekšnosacījums, lai zaudējumus atgūtu, ir Baltijas valstu cieša sadarbība un vienošanās augstākajā politiskajā līmenī, ka šis solis tiek sperts mērķtiecīgi un apņēmīgi.»