Vīna darīšana no vīnogām patlaban ir eksperimentāla nozare, kuras mērķis nav pašatpelnīšanās. Drīzāk tas ir ekskluzīvs biznesa veids un dārgs hobijs, atzīst viens no Latvijā sertificētajiem vīndariem Normunds Labrencis.
Viņš uzsvēra, ka patlaban sarežģītākais jautājums ir atbilstošu, Latvijas klimatam piemērotu vīnogu šķirņu izvēle, savukārt laika gaitā tirgū izkristalizēsies tikai daži nopietni spēlētāji, kuri izvērsīs vīna darīšanu, liekot akcentu uz šī biznesa sasaisti ar lauku tūrismu.
«Lielākā rekomendācija potenciālajiem vīna darītājiem – pirms biznesa sākšanas noskaidrot vīna apjomu, ko gada laikā spēsiet realizēt tiešajā pārdošanā, un tikai tad piemeklēt vajadzīgās investīcijas. Otrs ieteikums – jācenšas specializēties tikai uz dažiem vīna veidiem, nevis pūlēties veidot iespējami plašu, bet sadrumstalotu sortimentu,» sacīja vīndaris.
Jautāts, cik izmaksā šī biznesa sākšana, uzņēmējs norādīja, ka vīnogu vīna darīšana ieteicama kā blakusnodarbe, jo tas ir dārgs process, pat ja visu dara bez steigas un ļoti prātīgi.
«Viens vīnogu stāds maksā divus eiro jeb 1,40 latus. Vienam hektāram vajag 3 000 stādu. Tehniku var noīrēt, bet noteikti ir vajadzīgas labas balstu sistēmas, kuras vienam hektāram izmaksā apmēram 5 000 līdz 6 000 latu. Ja augsnei ir laba kvalitāte, vīnogas var uzreiz stādīt. Ja ne, jārok tranšejas, jāuzlabo augsne, un izmaksas uzreiz palielinās. Protams, vajadzīga vieta, kur vīnu darīt. Ja tādas nav, izmaksas būs vēl lielākas. Turklāt jāiegādājas raudzēšanas trauki, baloni, augļu smalcinātāji, sulu spiede, izlietnes. Vidēji mazam vīndarim, kurš gadā plāno ražot kādas piecas tonnas, attiecīgā aprīkojuma iegādei būs jāiztērē apmēram 4000 latu. Kopumā jārēķinās ar vismaz 10 000 latu ieguldījumu uz vienu vīnogulāju hektāru,» klāstīja Labrencis, akcentējot, ka šī ir eksperimentāla nozare, kuras mērķis pagaidām nav pašatpelnīšanās.
Savukārt saistībā ar ieguldījumu atdevi vīndaris minēja piecu gadu termiņu.
«Trešajā gadā būs pirmie ķekari un varēs veikt arī pirmos testus. Īstās ražas sāksies piektajā audzēšanas gadā. Tomēr vīnam paredzētajām vīnogām atšķirībā no galda vīnogām liela raža nav pašmērķis. Galvenais – lai ķekars nepārslogo pašu stādu, kārtīgi nogatavojas un sasniedz maksimālo kvalitāti. Ja uz vienu hektāru ir 3000 stādu un no katra iegūst vismaz pāris kilogramu ogu – tā ir ļoti laba raža. Daudz kas atkarīgs no laika apstākļiem vasarā – dažkārt var novākt četras tonnas vai pat vairāk. Vīndari rēķinās, ka no viena kilograma ogu var iegūt vienu pudeli vīna,» sacīja vīndaris.