29% iedzīvotāju ir pilnībā pārliecināti, ka pasauli pāršalks jauna ekonomiskā krīze, kas ietekmēs arī finanšu stabilitāti Latvijā, bet 51% aptaujāto šādu iespēju uzskata kā ļoti ticamu, liecina jaunākie dārgmetālu tirdzniecības kompānijas Goldinvest Asset Management rīkotās interneta aptaujas dati Rīgā.
Savukārt, ap 90% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai vajadzētu vairāk uzkrāt zeltu, lai nodrošinātu lata stabilitāti.
Aptaujas rezultāti atklāj, ka 57% iedzīvotāju ļoti uztrauc problēmas pasaules ekonomikā, bet 23% respondentu globālās finanšu kataklizmas uztrauc daļēji.
Iespējams, ka tieši bailes no tuvojošās ekonomiskās krīzes, aptaujātos ir mudinājušas veidot uzkrājumus, jo pētījums liecina, ka 37% iedzīvotāju uzkrājumus veic regulāri, 41% respondentu pūru veido periodiski, savukārt, 22% uzkrājumus neveic vispār.
Populārākais uzkrājumu veids ir naudas noguldījums bankā, ko veic 26% aptaujāto, 23% iedzīvotāju naudu labprātāk uzkrāj mājās, taču 14% respondentu naudu iegulda dārgmetālos. Pētījums parāda, ka uzkrājumiem iedzīvotāji atvēl pietiekoši lielus finanšu līdzekļus – piemēram, teju puse respondentu jeb 46% mēnesī uzkrājumiem novirza līdz 50 latiem, 23% aptaujāto – 50 līdz 100 latus, savukārt, 20% iedzīvotāju – vairāk kā 100 latus. Lielākā daļa no tiem, kas neuzkrāj vispār neko (21% respondentu), atzīmē, ka nav brīvu līdzekļu uzkrājumu veikšanai.
Jāatzīmē, ka Latvijas latam iedzīvotāji uzticas desmitkārt vairāk nekā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dolāram, – kā drošāko valūtu atzīmējot latu un eiro, kam vienlīdz daudz uzticas 35% aptaujāto, bet ASV dolāru kā drošāko valūtu atzīst nieka 4% respondentu. Neskatoties uz samērā lielo iedzīvotāju uzticību latam – 51% aptaujāto tomēr rekomendē palielināt Latvijas bankas zelta rezerves, lai lats tiktu vairāk nodrošināts krīzes gadījumā. 39% respondentu uzskata, ka zelta rezerves palielināt nav nepieciešams, bet tās jāsaglabā kā stabilitātes garants. 4% iesaka tās pārdot, lai segtu daļu no budžeta deficīta.
«Pētījums diezgan skaidri atspoguļo iedzīvotāju bažas par notikumiem starptautiskajos finanšu tirgos. Tas arī parāda, ka kopumā iedzīvotājiem ir izpratne par finanšu tirgiem un par uzkrājumu veidošanu, taču ievērojamai daļai tos neizdodas veikt,» vērtē Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš.
Viņš atzīmē, ka ap 80% respondentu pieļauj jaunas krīzes viļņa sekošanu un tas nenāk par labu ekonomikas stabilitatei un attīstībai. «Ja tik liela iedzīvotāju daļa pieļauj jauna krīzes viļņa veidošanos, tas rada spriedzi un satraukumu. Tieši šie iemesli ir pēdējā laikā novērotajai zelta kā investīciju aktīva popularitātei, kurš tradicionāli tiek uztverts kā aktīvs, kas pasargā ieguldījumus no ekonomiskajām kataklizmām,» secina Avotiņš.