Šī gada 26. jūlijā, Rīgas dome apstiprināja Riga fertilizer terminal celtniecību Kundziņsalā, kur uzņēmums plāno minerālmēslu pārkraušanu un uzglabāšanu. Turklāt, no visas termināla jaudas – divu miljonu tonnu gada jaudas 52% vai 1.05 miljoni tonnas aizņems tieši dažāda veida amonjaka nitrāta kravas.
Amonija nitrāts ir ekplozīva un ugunsnedroša ķīmiska viela, ko teroristi mēdz izmantot savu mērķu īstenošanai. Tieši šī viela tika lietota arī teroristu organizētajos sprādzienos Amerikas Savienotajās Valstīs, Lielbritānijā, Spānijā, Norvēģijā, Turcijā, Afganistānā, Indijā, Tuvajos Austrumos, Krievijā un citās valstīs. Tieši šī iemesla dēļ daudzas valstis ierobežo amonjaka nitrāta daudzumu, kas tiek uzglabāts to teritorijā. Piemēram, Īrija, Ķīna, Kolumbija, Uzbekistāna, Afganistāna un Filipīnas ir aizliegušas to izmantot lauksaimniecībā.
Tomēr Rīgas dome ir devusi atļauju amonija nitrāta pārkraušanas un uzglabāšanas termināla celtniecībai blakus termināliem, kas strādā ar degvielas produktiem un sašķidrināto gāzi. Tas nozīmē, ka 4,000 tonnas amonija nitrāta pa dzelzceļu tiks transportētas cauri Rīgai katru dienu. Nodrošināt drošu šīs vielas transportēšanu visa maršruta garumā ir praktiski neiespējami.
Piedevām Rīgas domes lēmums paredz, ka Riga fertilizer terminal drīkst uzglabāt 90,000 tonnu dažādu veidu amonija nitrāta. Nevienai citai ostai visā pasaulē nav atļaujas uzglabāt vairāk nekā 5,000 tonnu šīs vielas.
Šī projekta virzītāji izmanto masu medijus, lai iegalvotu, ka šis projekts nesīs pilsētai lielu labumu. Pat Vides pārraudzības valsts birojs ir apstiprinājis, ka kaitējums nebūs ne videi, ne Rīgas iedzīvotājiem.
Neatkarīgi eksperti ostu darbībā, vides aizsardzībā, kā arī drošībā un pretterorisma aizsardzībā izsaka pamatotas šaubas par godīgumu un objektivitāti Rīgas domes lēmumā. Viņi arī argumentē, kāpēc Riga fertilizer terminal celtniecības līgums nav pietiekami caurspīdīgs un kāpēc oficiālā publiskā apspriešana bijusi vien formāla, sniedzot maldīgu informāciju par ekonomisko izdevīgumu pilsētai un valstij no visu veidu amonija nitrātu pārkraušanas un uzglabāšanas Rīgas ostā. Termināla celtniecības iniciatoru reputācija ir ļoti apšaubāma un, galvenais, nav skaidrs, kādus dzīvībai bīstamus draudus Rīgai un tās iedzīvotājiem nodarīs projektējamā termināla funkcionēšana.
Ja valsts šī Rīgas domes 26.jūlijā pieņemtā lēmuma negatīvajai ietekmei nepievērsīs visrūpīgāko uzmanību, Latvijas galvaspilsēta pārvērtīsies lēnas iedarbības sprādzienbīstamā bumbā.
Pētniecisko rakstu sērija par to tēmu tiks publicēta BNN.LV.
Drausmas, kādu lēmumu viņi ir pieņēmuši!!!!
(kā vienmēr) neviens RD korumpants par šādām darbībām netiks saukts pie atbildības vai arī jebvaikādā veidā sodīts, jo neaizmirsīsim, ka mēs taču dzīvojam banānu republikā SIA “Latvija”, kur šāda un līdzīga veida necaurspīdīgi varas gaiteņos sashēmoti “projekti” ir LV ikdiena. Bēdīgi, bet fakts.
P.S.interesants raksts, gaidam turpinājumu…
Interesanti
Izskatās, ka kāds nav ticis pie pīrāga, bet pie pasūtījuma publikācijas gan laikam…
izraksts no vēstures par Amonija Nitrātu:
On September 21, 2001, at 10:15 AM, in the AZF_(factory) (Azote de France) fertiliser factory in Toulouse, France, an explosion occurred in a warehouse where the off-specification granular AN was stored flat, separated by partitions. About 200–300 tons is said to be involved in the explosion, resulting in 31 people dead and 2,442 injured, 34 of them seriously. The blast wave shattered windows up to 3 kilometres away and the resulting crater was 10 metres deep and 50 metres wide. The exact cause remains unknown. The material damage was estimated at 2.3 billion euros
un tādu ir daudz daudz
“Neatkarīgi eksperti… izsaka pamatotas šaubas…Viņi arī argumentē”, grūti atrast vārdus un uzvārdus, kas ir šie netakarīgie eksperti?Vai tas nav pats publikācijas autors?
2001. gada 21. septembrī Tulūzas pievārtē eksplodēja minerālmēslu rūpnīca AZF. Pēc oficiālās versijas eksplodēja 300 tonnas amonija nitrāta. Rezultātā rūpnīca tika pilnīgi nopostīta. Bojā gāja 30 cilvēki, ievainoti tika 2500, bet viegli ievainoti – 8000. Bez pajumtes palika ap 40 000 cilvēku.
Nu Tulūza pēc izmēriem aptuveni tāda kā Rīga, tāpēc iedomāsimies kā sprāgst 90 000 tonnas amonija nitrāta un cik lieli postījumi tad ir.
Materiālie zaudējumi Tulūzā bija 2,3 miljardi Eiro – pēc pašreizējiem skaitļiem tas ir 6% no Latvijas valsts budžeta. Nav slikts ieguvums valstij!
A neviens nav painteresejies, ka gada laika Latvija nsimts tukstosi tonnu tiek pardoti parasta darzkopibas veikala, briva pieeja ir problema!
Riski šajā gadījumā ir nesamērojami ar ieguvumiem par gadījumā, kad negadījuma iespējamība ir mazāka nekā 0,000001 %.
Faktiski jebkāda minimālā amonija salpetra daudzuma eksplozija sagraus pusi Rīgas.Un zaudējumi sasniegs simtiem miljonu latu.
Klaja bezatbildība un risku neizvērtēšana.Pēc būtības šis ir valsts drošības un aizsardzības jautājums. Rīgas Dome ir pieņēmusi lēmumu vienpusējā kārtībā, neinformējot sabiedrību.