Īsā priekšvēlēšanu laika, kā arī politisko partiju rīcībā esošo ierobežoto naudas resursu dēļ, Latvijas iedzīvotāji ar slēpto reklāmu medijos var saskarties biežāk nekā citkārt, intervijā informācijas portālam BNN.LV atzinis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis Sergejs Kārītis.
Pieņemu, ka arī šogad, kā jebkurās citās vēlēšanās, būs slēpto reklāmu gadījumi, lai arī pagaidām ir grūti pateikt, vai to būs vairāk nekā iepriekš. Tomēr neizslēdzu varbūtību, ka šādi gadījumi būs, jo partijām šobrīd nav naudas, ko izlietot politiskajām reklāmām, kas varētu tās pamudināt izmantot citus ceļus, lai apietu likumu. No otras puses – pirmsvēlēšanu laiks šoreiz ir īsāks, kā rezultātā šādu gadījumu skaits varētu būt līdzīgs iepriekšējo vēlēšanu datiem, atzīst Kārītis.
Vienlaikus viņš uzsver, ka padomei šobrīd ir tikai aizdomas par gadījumiem, kad partijas elektorāta piesaistīšanai, iespējams, izmantojušas slēpto reklāmu. Šie gadījumi ir trīs televīzijas kanālu raidījumu ieraksti, kas vēl tiks vērtēti. Tā LTV7 bijis redzams Zaļo un zemnieku savienības izvirzītais premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, makšķerējam, kādā no reģionālajām televīzijām parādījies Šlesera Reformu partijas deputāta kandidāts Jānis Jurkāns, bet TV3 šova reklāmās skatāms Zatlera Reformu partijas biedrs Valters Frīdenbergs.
Vaicāts, kā tiek konstatēti slēpto reklāmu gadījumi plašsaziņas līdzekļos, Kārītis atzīst, ka tās ir iedzīvotāju saņemtās sūdzības, kad kādam šķiet, ka saskatījis neatļautu reklamēšanos. “Tas būtībā ir diezgan subjektīvs viedoklis, kas atkarīgs no tā, kā auditorija konkrēto politiķa parādīšanos medijos uztver. Līdz ar to ir nepieciešams padomes izvērtējums, kurā svarīgs ir arī juridiskais un apmaksas faktors, pēc kā arī nosaka, vai pret partiju jāierosina administratīvā lieta vai nē. Šajā izvērtēšanā NEPLP sadarbojas ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju,” teic Kārītis.
KNAB portālam BNN.LV apstiprināja, ka uzrauga priekšvēlēšanu aģitāciju medijos, kontrolējot, vai partijas par reklāmām ir samaksājušas un izdevumus pieskaitījušas kopējam atļautajam budžetam. Ja tā nav noticis, minētie tēriņi tiek pieskaitīti summai, kas izlietota priekšvēlēšanu aģitācijas laikā. Gadījumā, ja likumdošanā noteiktais finanšu līdzekļu apmērs tiek pārsniegts, tiek piemērota administratīvā atbildība.
Birojā atteicās sniegt informāciju par to, vai partiju darbībā ir jau atklāti kādi pārkāpumi, norādot, ka šie dati tiks publiskoti pēc pusgada, kad pētījums būs noslēdzies.
Šlesera Reformu partijas LPP/LC preses sekretārs Ģirts Dripe intervijā BNN.LV norāda, ka ir informēts par NEPLP aizdomām attiecībā uz partijas slēpto reklamēšanos. “Taču, kamēr mēs nezinām, kuru tieši sižetu padome tur aizdomās, ir grūti izdarīt kādu vērtējumu un vispār kaut ko komentēt. Ir grūti izsekot katram deputāta kandidātam, kuros medijos viņš parādījies, tāpēc NEPLP aizdomas pagaidām ir vien vispārīgi pārmetumi. Kad mūsu rīcībā būs informācija, kas tas bijis par gadījumu, varēsim to vērtēt,” tā Dripe.
Taujāts, vai partijas šajās vēlēšanās varētu izmantot vairāk slēpto reklāmu nekā citkārt, viņš pieļāva, ka to varētu veicināt ierobežotie finanšu resursi, piebilstot gan, ka ŠRP – LPP/LC šādu praksi nepiekops.
Lembergs intervijā BNN.LV norādīja, ka tās ir muļķības, ja kāds LTV 7 raidījumā, kur viņš redzams, makšķerējam, saskata politisko reklāmu. Mani jau sen aicināja makšķerēt, vēl pirms referenduma, taču man nekad nav bijis laika – darbdienās netieku un arī brīvdienās ne vienmēr. Tas bija datums, kad tiku un tam vispār nebija saistības ar vēlēšanām, mēs runājām par makšķerēšanu. Ja kāds makšķerēšanā saskata slēpto politisko reklāmu, viņam ir jāārstējas, norādīja Lembergs.
Viņš aicināja pievērst uzmanību sabiedriskajiem medijiem – Alda Tomsona vadītajam raidījumam Latvijas Radio un Kārļa Streipa vadītājam raidījumam Latvijas Televīzijā. Tajos tiek slavināta Vienotība un ZRP, bet noliktas pārējās partijas. Tie ir miljoni latu, kas tur tiek izlietoti tai slavināšanai, un ko neviens neuzskaita, uzsvēris Lembergs.
Savukārt atbilde no ZRP līdz raksta sagatavošanas brīdim netika saņemta.
Informācijas portāls BNN.LV jau vēstīja, ka Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks šī gada 17. septembrī.