NBS popularitāte pieaug – potenciālie karavīri gaida rindā

Kaut arī Latvijā obligātā dienesta nav kopš 2006. gada beigām, interese par dienestu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem joprojām ir augsta. Tā kā daudz ekonomiskāk ir ieguldīt līdzekļus augsti motivēta profesionālā dienesta karavīra sagatavošanā un viņa profesionālajā attīstībā, obligātā militārā dienesta atjaunošana valstij nav ekonomiski izdevīga, ziņu portālam BNN.LV atklāj Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle.

Lai uzsāktu dienestu bruņotajos spēkos, ir jāgaida rindā. Tā, piemēram, šogad, līdz 26. septembrim, pieteikušies 960 kandidāti. No tiem nosūtīti uz atlasi 416 kandidāti, bet atlasīti jeb iesaukti, tostarp arī uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju – 277. Kandidāti, kuri dienestam piesakās šobrīd, uz atlasi tiks tikai šā gada decembrī vai nākamā gada sākumā.

Iedzīvotāju brīvprātīgu iesaisti valsts aizsardzības sistēmā nodrošina Zemessardze. Ļoti labs piemērs jaunatnes pievēršanai Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un patriotismam ir Jaunsardze. Abas šīs sistēmas ir unikālas, ar ko valsts var lepoties un ar ko Latvija atšķiras no daudzām citām pasaules valstīm, teic Brāle.

Kopumā Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos šobrīd dienē vairāk nekā 4 700 karavīru, no tiem procentuāli visvairāk – vairāk nekā 20% karavīru nodarbināti Sauszemes spēku kājnieku brigādē, savukārt 3% dienē Aizsardzības ministrijā un tās padotības iestādēs. Pārējie karavīri iekļauti citās Nacionālo bruņoto spēku regulārajās vienībās.

Brāle uzsver, ka vairāk nekā 20% no visiem karavīriem ir virsnieki, pārējie ir instruktori un kareivji, turklāt saskaņā ar Militārā dienesta likumu, virsnieks vienā amatā atrodas ne ilgāk kā piecus gadus. Pēc šā termiņa beigām viņu pārceļ citā amatā, lai gan aizsardzības ministrs, ņemot vērā karavīra specialitāti vai dienesta nepieciešamību, var pagarināt virsnieka atrašanos amatā. Virsnieku speciālistu pārceļ tikai atbilstoši viņa specialitātei.

Galvenie iemesli kāpēc karavīri atvaļinās ir līguma termiņa beigas, līgumu pārtraucot pirms termiņa (pusēm vienojoties), ja ir sasniegts maksimālais vecums dienestā vai arī šāds lēmums pieņemts veselības stāvokļa dēļ. Līguma turpmākā slēgšana uz jaunu termiņu ir abpusējs lēmums – to nosaka gan virsnieka paša vēlme turpināt dienestu NBS, gan izvērtējums par viņa iepriekšējo dienesta gaitu un atbilstību dienestam noteiktajām prasībām.

Virsnieku karjeras plānošana bruņotajos spēkos ir specifiska un atšķiras no tā, kā notiek personāla plānošana, atlase, pārcelšana amatos, citās valsts, pašvaldību un privātajās struktūrās. Nav iespējams vecāko virsnieku amatos iecelt tikko rekrutētu jaunieti. Nepieciešama profesionālā pieredze, sagatavotība, atbilstoša militārā un civilā izglītība, kompetence aizsardzības nozarē, un ilgstošs laika periods (13-16 gadi), lai sagatavotu vecāko virsnieku pirmo dienesta pakāpi – majoru.

Brāle piebilst, ka NBS kareivju sastāvā rekrutēti daudzi jaunieši vecumā no 19 līdz 22 gadiem, un būtiski ir tas, ka viņi ir palikuši Latvijā, nevis aizbraukuši peļņas iespējās uz ārzemēm, uzsver Brāle, piebilstot, ka tādējādi NBS pilda arī sociālekonomisku funkciju.

Vaicāta par to, kā mainījies atalgojums, salīdzinot ar pirms krīzes laiku, Aizsardzības ministrijas pārstāve atklāj, ka kopš 2009. gada, kad samazinātas algas, uzturdevas kompensācijas, piemaksas par papildu pienākumiem un speciālās piemaksas, NBS karavīri ik mēnesi saņem vidēji par 30% mazāku atalgojumu nekā pirmskrīzes gados. Turklāt atcelti arī bērnu piedzimšanas pabalsti un kompensācijas par transporta izdevumiem nokļūšanai uz dienesta vietu.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kareivis vai matrozis pirmajā dienesta gadā pirms nodokļu nomaksas saņem 268 latus mēnešalgu, bet instruktori – 322 līdz 341 latu. Tāpat jāņem vērā, ka pieaugot pakāpei un izdienai, visu dienestu pakāpju karavīri saņem aizvien lielāku mēnešalgu.