VK: 2010. gada budžeta izdevumi par 74% pārsniedz plānoto

Valsts budžeta politika 2010.gadā nav atbildusi likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajam, atklāj Valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Turklāt šādas politikas īstenošanas rezultātā, izmantojot iespēju palielināt apropriācijas* iepriekš prognozējamām vajadzībām un uzņemtām saistībām, izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem pārskata gadā ir par 387,8 miljoniem latu jeb 74% lielāks, nekā tika plānots valsts budžeta likumā, revīzijas laikā atklājusi VK.

Šāds secinājums pausts, Valsts kontrolei publiskojot nozīmīgāko ikgadējo pārskatu – finanšu revīziju par Latvijas 2010. gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem. Atzinums ar iebildēm iesniegts arī finanšu ministram Andrim Vilkam.

Jau pēc finanšu revīzijām par ministriju 2010.gada pārskatiem VK norādījusi uz institūciju neekonomisku un normatīvajiem aktiem neatbilstošu rīcību ar resursiem, tostarp veicot nepamatotus avansu maksājumus.

Tā, piemēram, Eiropas Savienības fondu apguve ir īstenota ar ievērojamu avansa maksājumu pārskaitīšanu, nesasniedzot apguves mērķi pēc būtības, jo projektu īstenotāju kontos Valsts kasē un komercbankās uzkrājās saņemto avansu atlikumi. Konstatēts, ka 2010.gada pēdējā ceturksnī, mainot avansu piešķiršanas nosacījumus, finansējuma saņēmējiem tika pārskaitīti avansu maksājumi Ls 140,32 milj. apmērā, palielinot valsts budžeta deficītu, bet līdz 2011.gada 30.jūnijam finansējuma saņēmēji nebija izlietojuši 84% no visiem pēdējā ceturksnī saņemtajiem avansa maksājumiem.

Turklāt valsts budžeta deficītu ir palielinājusi arī tādu maksājumu finansēšana, kurus saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem varēja veikt nākamajos periodos. VK ir konstatējusi, ka vismaz Ls 11,8 milj. ir izlietoti 2011. līdz 2013.gadā paredzētu maksājumu par iepriekš uzņemtām saistībām segšanai.

Valsts budžeta politikai ir jābūt balstītai uz rezultātu, tādēļ valsts budžeta plānošanas un izpildes process ir jāsasaista ar valsts kopējo attīstības politiku, tās mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, uzsver Valsts kontrolē.

Tā kā ilgtspējīga valsts attīstība ir nodrošināma ar stratēģisku un mērķtiecīgu valsts resursu pārvaldību, VK ārpus revīziju darba uzņēmās iniciatīvu un jau 2010.gada sākumā izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Attīstības plānošanas sistēmas likumā un Likumā par budžetu un finanšu vadību. To būtība paredzēja valsts budžeta izstrādi vidējam termiņam atbilstoši valsts attīstības plānošanas dokumentiem, ar piešķirtajiem resursiem sasniedzamo rezultātu noteikšanu valsts budžeta likumā un stingru atskaitīšanos par sasniegtajiem rezultātiem.

Ievērojot Satversmē noteikto likumdošanas tiesību piederību, priekšlikumi tika nosūtīti toreizējam Latvijas Valsts prezidentam, 9.Saeimas priekšsēdētājam un Ministru prezidentam. Lai gan to ieviešanai tika izveidota darba grupa, VK iniciatīva tikai daļēji tika ņemta vērā, Saeimai šī gada jūnijā pieņemot grozījumus Attīstības plānošanas sistēmas likumā. VK ar savu iniciatīvu ir vērsusies arī pie jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa, cerot, ka tā gūs atbalstu tālākai virzībai 11.Saeimā.

VK atzinumā norāda, ka pārskats visos būtiskajos aspektos saskan ar finanšu pārskatiem, no kuriem tas atvasināts, bet vienlaikus izsaka iebildi par pārskatā konstatētajām neatbilstībām. Ņemot vērā, ka pārskatā nodokļu un nodevu ieņēmumi netiek uzrādīti pēc uzkrājuma principa, VK nevar izteikt atzinumu par nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgumu. Savukārt saistību daļā Rīgas pilsētas pašvaldības saistības Ls 269,2 milj. apmērā pret Deutsche Bank AG par Dienvidu tilta būvniecības finansēšanu ir uzrādītas kā ilgtermiņa parādi, kas neatbilst darījuma ekonomiskajai būtībai, jo šis darījums ir klasificējams kā aizņēmums.

VK finanšu revīzijā pārbaudīja ne tikai pārskata sagatavošanas pareizību, darījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām un izmantotos grāmatvedības principus, bet ietvēra arī finanšu vadības ietekmes uz valsts budžetu izvērtējumu.

Svarīgākie VK konstatējumi un secinājumi ir saistīti tieši ar valsts budžeta politiku, jo tie raksturo valsts finanšu pārvaldību kopumā un tās ietekmi uz konsolidētā pārskata rezultātu pēc būtības.

* Apropriācija – valsts budžeta likumā piešķirtās pilnvaras noteiktā apjomā, kas atļauj Valsts kasei veikt maksājumus noteiktiem mērķiem no valsts budžeta ieņēmumiem.