Šī gada turpmākajos mēnešos vērā ņemams cenu kāpums nav gaidāms, un šogad kopumā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vidējais cenu pieaugums varētu būt nedaudz virs 4%. Tm par iemeslu kalpo cenu attīstības tendences pasaulē un joprojām ļoti mērenais pieprasījuma pieaugums pašmāju tirgū, norāda Latvijas banku ekonomisti.
Swedbank ekonomiste Lija Strašuna:
Lai gan cenas pasaules izejvielu tirgos saglabājas diezgan svārstīgas, kopējā tendence tomēr ir lejupejoša. Pārtikas un naftas cenām, kas Latvijas patērētājiem ir visbūtiskākās, kritumi nav īpaši izteiksmīgi, bet tik un tā – tie ir kritumi, nevis kāpumi. Sagaidāms, ka līdzšinējā tendence saglabāsies arī turpmāk.
Joprojām Latvijas patērētāju cenu gada inflāciju galvenie virzošie faktori ir pārtikas cenas, kā arī transporta un mājokļa pakalpojumu cenas, kas savukārt atkarīgas no naftas cenu izmaiņām. Pozitīva ziņa ir tāda, ka šo grupu cenu pārmaiņu devums kopējā inflācijā mazinās. Pasaules izejvielu cenām krītot, arī Latvijā šo pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu devumam vēl jāmazinās. Tam vajadzētu nedaudz atvieglot mazāk nodrošināto mājsaimniecību finanšu situāciju.
Swedbank prognozē 4,5% vidējo patēriņa cenu inflāciju 2011.gadā, savukārt nākamajā gadā tā pierims līdz aptuveni 2,4%. Šī prognoze balstīta uz pieņēmumu, ka nodokļi vairs netiks celti un izejvielu cenas pasaulē nedaudz kritīsies. Kopš šī gada aprīļa arī iedzīvotāju inflācijas gaidas ir diezgan strauji samazinājušās. Tādējādi arvien būtiskāka noteicēja Latvijas cenu attīstībai kļūst vietējā konkurence, jo īpaši mazumtirdzniecībā. Veicinot konkurenci, ir iespējams ne tikai bremzēt cenu kāpumu, bet arī uzlabot produktivitāti un konkurētspēju.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Septembrī vidējais cenu līmenis atsāka pieaugt pēc jūlijā un augustā uzrādītā krituma. Cenu pieaugums galvenokārt ir skaidrojams ar sezonālām tendencēm, piemēram, būtisku apģērbu un apavu cenu kāpumu septembrī. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Savukārt gada griezumā inflācija Latvijā tikpat kā nemainījās, jo arī pagājušā gada septembrī cenas pieauga, salīdzinājumā ar augustu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada septembri lielāko daļu cenu pieauguma veido pārtikas, degvielas un elektroenerģijas cenu kāpums.
Ņemot vērā cenu attīstības tendences pasaulē un joprojām ļoti mēreno pieprasījuma pieaugumu pašmāju tirgū, šī gada turpmākajos mēnešos vērā ņemams cenu kāpums nav gaidāms, un šogad kopumā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, vidējais cenu pieaugums varētu būt nedaudz virs 4%.
SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:
Pasaules lielāko ekonomiku balansēšana starp niecīgu izaugsmi un iespēju iekrist atkārtotā recesijā, turpinās uzturēt lielu nenoteiktības devu, kas atsauksies arī uz patēriņu cenu turpmāko dinamiku. Ir sagaidāma pakāpeniska patēriņu cenu līmeņa pieauguma mazināšanās. Galvenā ietekme gada pirmajā pusē, kas lika strauji augt inflācijai bija pārtikas un energoresursu cenu izmaiņas. Šīs preču grupas aizņem lielu īpatsvaru mūsu patēriņa grozā.
Patlaban pazīmes par gaidāmiem būtiskiem satricinājumiem šajās preču grupās nav saskatāmas. Vājā izaugsme un nenoteiktība ietekmēs pieprasījumu pēc pārtikas, kā dēļ to cenas pasaulē var arī mazināties. Taču vērojamās tendences pasaules izejvielu tirgos vēl nenozīmē, ka tās atspoguļosies arī mazumtirdzniecības cenās. To nosaka ikviena tirgus īpatnības, tai skaitā konkurence u.tml. Energoresursu cenu līmenis, visticamāk, saglabāsies augsts. Atklāts jautājums joprojām ir par ASV nodomiem uzsākt kvantitatīvās mīkstināšanas programmas trešo kārtu, kas līdz ar jaunu dolāru iepludināšanu radītu spiedienu uz izejvielu cenām pasaulē. Šā gada vidējā inflācija varētu sasniegt 4,4%, bet nākamgad tā varētu būt 2,5-2,8%.