Ieguvēji patlaban būs tie attīstītāji, kas būs spējīgi uzņemties riskus, uzbūvēt biroju ēku un pēc gada vai diviem piedāvāt to tirgū, uzskata nekustamo īpašumu konsultantu Colliers International (Colliers) izpilddirektors Deniss Kairāns.
Viņš skaidroja, ka lielākā daļa attīstītāju nevar sākt jaunu biroju ēku būvniecību, jo patlaban lielākā daļa nomas darījumu tiek slēgti par summām, kas ir desmit eiro (septiņi lati) par kvadrātmetru un mazākas. Ja nomas maksas nav vismaz 12 eiro (8,4 lati) mēnesī par kvadrātmetru, tad jaunuzceltu biroju ēku ir grūti atpelnīt.
«Turklāt bankas oficiāli saka, ka šos projektus finansēs, taču arī bankām nepieciešamas kādas garantijas, un bankas pieprasa, lai pirms būvniecības sākšanas būtu noslēgti priekšlīgumi ar ēkas nomniekiem. Savukārt nomnieki saka – kamēr neredzēsim ēku, neko neparakstīsim. Veidojas tāds apburtais loks – uzņēmumi saka, ka labprāt pārceltos uz jaunām telpām, ja tādas būtu uzbūvētas, taču, kamēr telpu nav, tikmēr neriskē pamest esošās telpas,» skaidroja Kairāns.
Viņš piebilda, ka arī klienti dalās divās daļās – pirmā ir tie klienti, kas jau strādā Latvijas tirgū. Dažas no šīm kompānijām krīzes laikā paplašinājās, savukārt citas sašaurināja savu darbību. «Šogad redzams, ka kompānijas, kurām bija sašaurināšanās plāni, tos jau ir realizējušas 2009.gadā un 2010.gadā. Šogad daudzas kompānijas, kuras pārforsēja savu optimizāciju, jau sāk meklēt plašākas telpas,» sacīja Kairāns.
Otra klientu grupa ir jaunas kompānijas, kuras līdz šim Latvijas tirgū nebija pārstāvētas. «Šādu klientu nav daudz, taču Latvijas investīciju un attīstības aģentūra veic diezgan aktīvu darbu, lai piesaistītu jaunus investorus Latvijai. Kā veiksmes stāstu varu minēt uzņēmumu Cytec, kurš Europa Business Centre iznomāja veselu stāvu savam pakalpojumu centram. Šī kompānija meklēja izdevīgāko novietojumu, lai optimizētu savus globālos resursus un izvēlējās Latviju,» sacīja Kairāns.
Viņš piebilda, ka Baltijas valstis globālo kompāniju piesaistē zaudē Centrāleiropas valstīm – Čehijai, Ungārijai. Savukārt uz Baltijas valstu fona var izcelt Lietuvu, kas diezgan proaktīvi darbojas arī valdības līmenī un krīzes laikā spēja piesaistīt, piemēram, Barclays Bank, Western Union, SEB bankas administratīvo un pakalpojumu centru. Šādi nomnieki uzreiz aizņem lielāko daļu no tirgū esošām brīvajām platībām, sacīja Kairāns.
Jautāts, vai no lielo kompāniju puses nebija intereses par Latviju, Kairāns sacīja, ka, protams, interese bija.
«Tika pētīta arī Latvija, taču ir vairāki faktori, kuri diemžēl nenostrādā mums par labu. Noteicošais faktors nav nekustamais īpašums, ar kuru Latvijā nav problēmu, jo jebkurai starptautiskajai kompānijai varam piedāvāt atbilstošas kvalitatīvas telpas. Noteicošais faktors ir darbaspēks un nodokļu likumdošana. Šos jautājumus detalizēti pēta visi klienti, un šajās pozīcijās Latvija bieži vien nav pirmajās vietās. Piemēram, lielas starptautiskas kompānijas pakalpojumu vai zvanu centram nepieciešami 120 līdz 150 darbinieki, un viena no galvenajām prasībām ir valodu zināšanas – nepietiek tikai ar angļu valodu, nepieciešama arī kāda no romāņu valodām, kāda no skandināvu valodām. Latvijā šādu darbaspēku atrast kļūst arvien grūtāk,» skaidroja Kairāns.