Kaut arī jaunākie statistikas dati liecina, ka kapitāla pirkšanas un pārdošanas aktivitāte būtiski pieaugusi, būtu pāragri secināt, ka nelabvēlīgākais laiks valsts un privāto īpašumu pārdošanā ir aiz muguras, tā biznesa ziņu portālam BNN.LV norāda Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.
Ja vieniem krīze nozīmē ja ne gluži biznesa sabrukumu, tad būtisku aktivitātes kritumu, citiem tā ir vienreizēju iespēju laiks. 2008.-2009. gadā vairāki veiksmīgi uzņēmumi pasaulē spēja akumulēt milzīgus resursus, kur daļu no tiem jau 2010. -2011. gadā novirzīja darbības paplašināšanā un/vai kapitāla daļu iegādei gan valsts, gan privātuzņēmumos, bet daļa vēl plāno to darīt, teic ekonomiste.
No otras puses, mēs redzam, ka situācija gan pasaules ekonomikā, gan kapitāla un finanšu tirgos atkaļ kļuvusi ļoti saspīlēta. Turklāt, fiskālas problēmas Eiropā un citos pasaules reģionos ir pārāk smagas, lai tās atrisinātu īsā laikā. Savukārt to ietekme uz investīciju aktivitāti un situāciju kapitāla tirgos ir milzīga. Tādējādi, ir jāsaprot, ka investori atkal kļūst uzmanīgāki, gaidot vai nu situācijas stabilizāciju, vai arī – izdevīgāku momentu investīciju veikšanai, uzsver Ertuganova.
Acīmredzams, ka Latvijas valdības lēmumus par valstij piederošo īpašumu pārdošanu nevar saistīt tikai ar situāciju kapitāla un finanšu tirgos. Investoru noskaņojumu, situāciju kapitālu tirgos un privātā kapitāla ieguldījumu pārdošanas darījumu aktivitāti ietekmē taktiski, nevis stratēģiski lēmumi par valsts īpašumu pārdošanu. Nebūtu pareizi tagad izmantot izdevīgu brīdi, pirms tam rūpīgi neizanalizējot, kādu valstij piederošo uzņēmumu kapitāla daļas jāpārdod un kādus būtu stratēģiski pareizāk atstāt valsts īpašumā, koncentrējoties uz pārvaldīšanas efektivitātes palielinājumu. Turklāt, saspringtā situācija finanšu tirgos liecina, ka, iespējams, atkal jāgaida zināms laiks, lai varētu prasīt adekvātu cenu par kapitāla daļām valsts īpašumā. Neapšaubāmi, nestabilitāti finanšu tirgos nedrīkst izmantot kā ieganstu, lai atkal noliktu valsts uzņēmumu pārvaldes jautājumus plauktā, tieši otrādi – šis laiks aktīvi jāizmanto, lai izstrādātu skaidru stratēģiju valsts īpašumu pārvaldes efektivitātes uzlabošanai, privātinvestīciju piesaistei, ja tas valstij ir stratēģiski izdevīgāk, piebilst bankas analītiķe.
Ertuganova atzīmē, ka ārējā konjuktūra nav vienīgais faktors, kas ietekmē investoru interesi par Latviju. Arī pie salīdzinoši labvēlīgas situācijas pasaules ekonomikā, vairāki investori neuzskata Latviju par drošu tirgu ar lielu izaugsmes potenciālu. Jāiegulda vēl daudz darba, lai sasniegtu un parādītu citiem, ka nodokļu politika ir prognozējama, fiskālā situācija ir stabila, tiesiskā sistēma ir efektīva, bet ekonomiskā izaugsme – sabalansēta un ilgtspējīga.
Arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds portālam BNN.LV norāda, ka pasaulē strauji atgūstas privātā kapitāla ieguldījumu pārdošana, kam ir vairāki iemesli.
Piedāvājuma pusē ir salīdzinoši liels apjoms brīvas naudas, kas meklē iespēju nopelnīt, bet pieprasījuma pusē ir uzņēmumi, kuru pašu kapitāla apjomu ir noplicinājuši ekonomiskās krīzes laikā piedzīvotie zaudējumi – tiem bieži vien ir nepieciešami papildus līdzekļi investīcijām, kuru esošajiem īpašniekiem pietiekamā apjomā nav. Tāpat jaunas investīcijas pašu kapitālā ir priekšnosacījums, lai atsāktu pieaugt kreditēšanas apjomi. Šobrīd salīdzinoši bieži bankām nākas atteikt finansējumu jauniem investīciju projektiem tieši nepietiekamā pašu kapitāla dēļ, tā Strazds.
Vaicāts, kā šī atjaunošanās var ietekmēt valsts ekonomisko attīstību, Strazds atbild, ka, protams, tikai pozitīvi, jo privātais kapitāls tiek ieguldīts ar mērķi attīstīt uzņēmumu, palielināt tā vērtību, tādējādi arī dodot labumu ekonomikai – radot papildus ienākumus, palielinot patēriņu, radot jaunas vai labāk apmaksātas darba vietas. Lielāks pašu kapitāla īpatsvars uzņēmumu finansējumā arī paaugstina attiecīgo uzņēmumu un tādējādi arī ekonomikas noturību pret iespējamiem jauniem globāliem vai reģionāliem satricinājumiem.
Runājot par to, vai vajadzētu sākt domāt par valstij piederošo uzņēmumu pārdošanu, ekonomists uzsver, ka valdībai par vairāku valstij piederošu aktīvu, piemēram, Citadeles, Parex, kā arī valsts kapitāldaļu LMT un Lattelecom pārdošanu bija jādomā jau vakar. Šādi valsts varētu samazināt valdības parāda apjomu, kas ekonomiskās krīzes laikā strauji pieauga, un tādējādi arī samazināt par valsts parādu ik gadu maksājamo procentu maksājumu apjomu. Daļu no privatizācijas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem tāpat varētu izmantot, piemēram, noteikta veida izglītības un pētniecības finansēšanai un eksportspējīgu uzņēmumu izaugsmes veicināšanai.
Viņaprāt, šī atjaunošanās varētu veicināt investoru interesi par Latviju, taču primāri Latvijā savu darbību varētu paplašināt jau esošie investori. Tādu investoru piesaiste, kuri iepriekš nav strādājuši Latvijā, joprojām varētu būt sarežģīta.