Ja uz ielas, pajautājot nejaušam garāmgājējam:«Kā nokļūt līdz Latvijas parlamentam?», izdzirdēsiet atbildi: «Cik žēl, ka pingvīni lido uz dienvidiem!», – jūs apstāsieties un padomāsiet, kurš no jums abiem nav īsti adekvāts. Līdzīgas izjūtas pārņēma aģentūru BNN, saņemot Latvijas Iekšlietu ministrijas vēstuli.
Septembrī BNN tika uzsākta žurnālistu pētījuma «KĀ LATVIJAS GALVASPILSĒTAS IEDZĪVOTĀJI KĻŪST PAR NAUDAS MAISU ĶĪLNIEKIEM» publicēšana. Pētījuma pirmajā daļā tika analizēts Rīgas domes 2011. gada 26. jūlija lēmums Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu un iespējamās negatīvās sekas, ar kurām var nākties saskarties Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem pēc minētā projekta realizācijas.
BNN norūpējusies par to, ka Rīgai ir pavērusies perspektīva kļūt par amonija salpetra noliktavu. Amonija salpetris, kā zināms, ir ne tikai viens no teroristu radīto spridzekļu pamatelementiem, bet tam piemīt arī pašaizdedzes un pašdetonācijas spēja. Saskaņā ar Rīgas domes lēmumu Riga Fertilizer Terminal (RFT) tiks būvēts Kundziņsalā, tiešā tuvumā jau eksistējošiem termināliem, kas nodarbojas ar sašķidrinātās gāzes, naftas pārstrādes produktu un dažādu ķīmisku vielu pārkraušanu un uzglabāšanu.
Terminālim sākot darboties ar pilnu jaudu, ik gadu pa dzelzceļu cauri visai Rīgai no Šķirotavas stacijas līdz Kundziņsalai tiks transportētas 1 050 000 tonnas visa veida amonija salpetra, vai, sadalot šo daudzumu, 3 900 – 7 800 tonnu dienā. Bez tam, Rīgas pašvaldība ir devusi atļauju termināļa teritorijā uzglabāt 90 000 tonnu amonija salpetra, kas 18 reizes pārsniedz atļauto uzglabāšanas apjomu citās Eiropas ostās.
Reakcija uz šo publikāciju bija pretēja. Rīgas mērs Nils Ušakovs, viņa vietnieks Andris Ameriks un RTF valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš saskaņotā trio izpildīja slaveno hitu: „Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze!”, taču, tajā pašā laikā, Daugavpils pretošanās iniciatīvas grupas locekļiem pēc piketa, kas pulcējās pie Saeimas, lai protestētu pret amonija salpetra transportēšanu cauri Latvijai, atklāti tika draudēts, ka gadījumā, ja viņi nepārtrauks savu sabiedrisko darbību, tad, kā minimums zaudēs darbu.
BNN ar savām publikācijām iepazīstināja Latvijas Iekšlietu ministriju un uzdeva vienkāršu jautājumu: vai Iekšlietu ministrijas rīcībā ir pietiekoši daudz resursu, lai garantētu amonija salpetra drošu transportēšanu cauri visai pilsētai uz Kundziņsalu? Ņemiet vērā, ka uzdevums, kas tika dots tiem, kas mūs sargā, tika atvieglots, jo runa nav par 300 km dzelzceļa no Krievijas robežas līdz ostai, bet tikai par šā ceļa nogriezni Rīgas robežās.
Tika sagaidīts, ka Iekšlietu ministrija skaidros, cik ļoti aizsardzības struktūra ir sagatavota, lai aizsargātu pilsētu, tās iedzīvotājus, kravas, kas caur Rīgu tiek vestas uz Afganistānu koalīcijas spēkiem, cik pilsēta ir aizsargāta no starptautisko teroristu uzbrukumiem, kas pa visu pasauli ar necilvēcīgām metodēm cīnās pret ASV un tās sabiedrotajiem cīņā ar Al Qaeda un citām teroristiskām organizācijām.
Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu, tieši mēnesi pēc BNN vēstules nosūtīšanas, Iekšlietu ministrija sagatavoja atbildes vēstuli, ko parakstījusi ministrijas Valsts sekretāre I.Pētersones- Godmanes k-dze. Vēstulē teikts, ka bīstamo kravu pārvadījumi notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Iespējamie negadījumi uz dzelzceļa, Iekšlietu ministriju neskar, jo šim mērķim eksistē Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija.
Ja tas jūs nepārliecina par to, ka nevienam fanātiķim neienāks galvā uzspridzināt sastāvu ar amonija salpetri Rīgas centrā, piemēram, zem Gaisa tilta, tad, lai jūs mierina valsts sekretāres teiktais, ka visiem komersantiem, kuru darbība ir saistīta ar bīstamo kravu pārvadājumiem pa auto ceļiem vai dzelzceļiem, savās kompānijās jāpieņem darbā konsultants (padomnieks) drošības jautājumos un līdz 31. decembrim jāizstrādā dokumenti, kas reglamentē šo kravu pārvadājumus. Bez šaubām, šādi drošības pasākumi garantē rīdziniekiem bezrūpīgu miegu.
Īsāk sakot, tā vietā, lai norādītu ceļu uz Saeimu, I.Pētersones- Godmanes k-dze sūrojas, ka pingvīni lido uz dienvidiem.
Līdz ko 11. Saeimas un Dombrovska trešās valdības fantasmagorija pārstās radīt neskaidrības normālo ļaužu prātos, BNN turpinās publicēt žurnālistu pētījumu «KĀ LATVIJAS GALVASPILSĒTAS IEDZĪVOTĀJI KĻŪST PAR NAUDAS MAISU ĶĪLNIEKIEM» , un pēc pētījuma materiāliem sagatavoto vēstuli nosūtīs uz Latvijas Iekšlietu ministriju, cerībā, ka jaunais ministrs neskaitīs lidojošos pingvīnus.
Ref: 101.000.101.826