Vērtējot efektīvākos risinājumus apkures parādu problēmas risināšanai, divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešams rīkoties preventīvi – siltināt ēkas, modernizēt apkures sistēmas, kā arī izvēlēties lētākos siltumenerģijas ražošanas veidus, lai samazinātu apkures rēķinus un tādējādi arī parādu veidošanās iespēju.
Gandrīz tikpat lielu atbalstu iedzīvotāju vidū ir guvis ierosinājums ēkās, kurās ir centralizētā siltumpiegāde, ierīkot skaitītājus ar iespēju atslēgt apkuri individuāliem dzīvokļiem – to atbalsta 58% aptaujas respondentu, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Tiem, kas par apkuri maksā godprātīgi, nav vēlēšanās segt arī kaimiņu rēķinus, tādēļ lielu atbalstu ir guvusi ideja ierīkot iespēju nemaksātājiem apkuri atslēgt. Tomēr šis ir tehniski grūti realizējams un tādēļ arī ļoti dārgs risinājums. Tādēļ ilgtermiņā iedzīvotāji atbalsta arī pozitīvas ievirzes risinājumu – rēķinu samazināšanu, lai parādnieki varētu norēķināties gan par uzkrātajiem parādiem, gan par nākotnē saņemtajiem pakalpojumiem. Diemžēl nereti iedzīvotāju plānus renovēt vai siltināt ēku aptur tas, ka ēkas parādi par apkuri jau ir uzkrājušies tiktāl, ka ir grūtības pretendēt uz atbalsta saņemšanu remontdarbu veikšanai, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
Trešais risinājums, kurā iedzīvotāji saskata potenciālu apkures parādu problēmas mazināšanai, ir publiska parādnieku reģistra izveidošana. Šāda reģistra ieviešanu par efektīvu instrumentu darbā ar parādniekiem uzskata 12% aptaujas dalībnieku.
Savukārt tādus apkures parādu problēmas risinājumus kā prasību iesniegšana tiesā, privāto parādu piedzinēju nolīgšana un pārējo daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju iesaistīšana parādu atgūšanā respondenti atzīst par vismazāk efektīviem. Katrs no šiem ierosinājumiem guvuši mazāk nekā 7% iedzīvotāju atbalstu.
Ref: 102.000.102.076