Dauškane – Platace: pār veselības aprūpes sistēmu valda «balto halātu mafija»

Valsts praktizētā veselības aprūpes sistēma ir totāla nesaimnieciskuma paraugs, uzturot gadiem medicīniskās «profesoru mafijas» un neliekoties ne zinis par pacientu apkalpošanas kvalitātes celšanu, uzskata klīnikas Premium Medical (PM) vadītāja Signe Dauškane – Platace.

Viņa atzīst, ka kopumā vērtēt sistēmu ir doktora disertācijas cienīgs jautājums. Sistēma sastāv no ļoti daudzām atsevišķām daļām. Līdz ar to, ja lūgtu sistēmu raksturot simts nozares profesionāļiem, iegūtu simts atbildes, un varbūt tajās pat nebūs nekas kopīgs, uzsver PM vadītāja, mediķe un juriste medicīnas tiesībās.

Viņa piebilst, ka tāpat ārkārtīgi sarežģīti ir salīdzināt sistēmas pirms krīzes, krīzes un pēc krīzes periodā, tomēr interesantākā lieta, kas apvieno visus laikus Latvijā, ir mūžīgais deficīts.

«Pieņemot budžetu vienmēr tiek teikts: «bet naudas jau nepietiks visam gadam». Līdz ar to gandrīz vienmēr – augustā, septembrī – sākas publiski skandāli, tiek šantažēta ministrija ar tekstiem – «mēs vairs neuzņemsim akūto plūsmu», to dara gan Rīgas slimnīcas, gan ārpus galvaspilsētas. Pēdējais piemērs bija Kuldīgā,» teic Dauškane – Platace.

Viņa pauž viedokli, ka esošais naudas iegūšanas mehānisms valsts finansētajās veselības aprūpes iestādēs ir jāmaina. Proti, cik liels finansējums tiek piešķirts, ar tādu arī jātiek galā. «Es kā uzņēmuma vadītāja varētu tikai sapņot par situāciju, ka es vienā brīdī uztaisu lielu skandālu un man iedod nevis 10 000, nevis 100 000, bet miljonu,» bilst mediķe, uzsverot, ka valsts slimnīcas strādā neefektīvi un nesaimnieciski.

«Ir tik daudz dažādu amatu, dažādu posteņu, kuros strādā cilvēki, kuri nav pilnībā noslogoti. Privātajā medicīnā – neviena māsiņa nesēž kājas šūpodama, neviens puspriekšnieciņš nenodarbojas ar kaut kādu atskaitīšu sagatavošanu un Excel tabulu bīdīšanu,» uzsver Dauškane – Platace.

Viņa pārliecināta, ka valsts iestādes līdz galam neizmanto esošos resursus. «Tām ir milzīgs uzpūsts gan administratīvais, gan tīri medicīniskais aparāts. Taču ir jāuzdod jautājumus: Vai visi ārsti strādā tā kā to dara citi cilvēki ar pilnu atdevi un pilnu slodzi. Es domāju, ka ikviens pateiks – Nu ko jūs, viņi iet mājās vienos, divos, trijos. Kāpēc?» retoriski jautā PM vadītāja.

Dauškane – Patace atzīst, ka šāds viedoklis viņai radies, dibinot PM. «Kamēr tu pats nevadi iestādi, tikmēr tu uz visu skaties diezgan rožainām acīm, bet pietiek samazināt uz vienu nodaļu vienu vai divus cilvēkus, vai arī no administratīvā bloka noņemt kādu cilvēku ar pāri tūkstoš latu lielu algu, tas uzreiz ir ietaupījums.»

Runājot par to, kā nauda cirkulē valsts iestādēs, mediķe atzīmē: «Es ļoti labi atceros, kad es vēl vadīju Latvijas Pacientu tiesību biroju 2002. gadā, man bija tāds spārnots teiciens, ka valsts iestādēs nauda tiek mesta «Sprīdīša caurajā cepurītē». Ziniet, nekas nav mainījies. Tas viss turpinās un diemžēl tieši tāpēc man šķiet, ka veselības ministrija un visa veselības sistēma ir šo valsts medicīnas iestāžu ķīlnieki. Izmainīt to nevar, jo tās ir medicīniskās mafijas, īpaši lielajās slimnīcās, un tas nevienam nav noslēpumus. Līdz ar to nauda tiek tērēta tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu,» tā PM vadītāja.

Radušos problemātisko situāciju risināt esot grūti, jo līdz ar biežo veselības ministrijas sastāva maiņu, mainās arī atbildīgo nozares politiķu piederība un intereses. «Tas ir tā kā fabulā, kurā dzīvnieki velk ratus katrs uz savu pusi,» tā Dauškane – Platace.

Runājot par «medicīnas mafijām», PM vadītāja atzīmē, ka pirms apstiprināšanas veselības ministra amata kandidātam var būt ļoti daudz ideju, kā visu izmainīt. Taču tiklīdz viņš nonāk ministra krēslā tas ir spiests saskarties ar jau minēto «balto halātu mafiju». «Tiklīdz kāds grib kaut ko mainīt, profesoru mafija «spiež pogas» uz dažādām atbildīgajām amatpersonām, arī Saeimā, jo viņiem visiem Saeimā ir cilvēki, ko viņi ir operējuši, glābuši dzīvības viņiem vai viņu radiniekiem. Momentāni tiek nostrādāts uz to – Kā kaut ko tādu var muļķīgais veselības ministrs iedomāties?» stāsta Dauškane – Platace.

Viņa norāda, ka šādos gadījumos situācija tiek pavērsta: «mēs taču esam profesori, mēs jau nu zinām kā vajag», taču īstenībā tā visbiežāk esot klaja savu savtīgu interešu lobēšana. Rezultātā sabiedrība notic profesoram baltajā halātā nevis tā jau negāciju apveltītajam ministram, teic mediķe.

«Problēma, ka mūsu mazajā valstī ar ļoti ierobežotiem resursiem attiecīgajās slimnīcās vēl eksistē medicīnas monopols. Jautājums – cik tas ir pareizi? Esmu saskārusies ar dažādiem viedokļiem. Taču, ja vien mēs vēlamies ieviest arvien kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu un elementārus pacientu apkalošanas kvalitātes kritērijus, lai nebūtu tādas situācijas, kāda ir Stradiņu un Gaiļezera slimnīcās pie uzņemšanām, ir jārīkojas,» pārliecināta PM vadītāja.

Viņasprāt, cilvēkiem nav iespējas izvēlēties kvalitāti, taču valsts slimnīcām nav motivācijas ieviest jebkādus kvalitātes vērtēšanas kritērijus. «Pacienti, vēlies vai nevēlies, tikai pie viņiem var nonākt. Kāpēc lai pie šadiem nosacījumiem slimnīcai būtu jāizturas laipnāk pret šiem pacientiem, kāpēc izdomāt kā organizēt pacientu plūsmu un vizītes tā, lai cilvēkiem tas būtu pieņemami un ne nepatīkami?» retoriski jautā Dauškane – Platace.

Mediķe ir pārliecināta – lai risinātu šīs problēmas, pilnā apmērā ir jāievieš princips «Nauda seko pacientam». «Proti, ja Jūs izlemiet reizi gadā doties pie speciālista X, jūs zināt, ka no valsts Jums «līdzi nāk» naudas summa X. Tad attiecībā no savas maksātspējas Jūs izvēlēsieties medicīnas iestādi, kura sniegs pakalpojumu. Tātad, ja nevēlaties piemaksāt, meklēsiet iespēju kādā poliklīnikā, kurā par šo valsts summu X varēsiet saņemt attiecīgā speciālista konsultāciju. Bet – ja vēlēsieties nesēdēt stundām garā nepatīkamā rindā ne pārāk patīkamā vidē, bet izvēlēsieties iespēju piemaksāt 3, 8 vai 15 latus, Jums būs iespēja izvēlēties starp daudzajām medicīnas ierstādēm, kurām patiešām rūp gan pacienta aprūpes medicīniskie kritēriji, gan serviss, gan vide. Tādējādi, vienlaikus pacients varētu saņemt augstākas klases pakalpojumu, piemaksājot. Šādā veidā, ja pacients izvēlas privātu klīniku, valsts piešķirtā nauda seko viņam arī uz to. Kāpēc? Lai cilvēks, kurš maksā nodokļus – gan no savas algas, gan kā uzņēmējs – lietojot medicīnu, varētu izmantot to, ka arī viņam, peimēram, ambulatorajā aprūpē kaut kas no valsts pienākas. Esmu bieži saskārusies ar viedokli, ka sociāli aktīvam cilvēkam mūsu valstī jau ir tikai pienākumi maksāt nodokļus, bet kad viņš vēlas reāli saņemt, piemēram, savam bērnam bezmaksas medicīnu, izrādās, ka tāda faktiski neeksistē,» skaidro Dauškane – Platace, piebilstot, ka tikai šāda tirgus liberalizācija var novest pie kvalitātes kritēriju ieviešanas valsts iestādēs ne tikai uz papīra, bet arī reālajā dzīvē.

Runājot par administratīvo saikni ar pacientu, Dauškane – Platace norāda, ka gadiem nekas nav mainījies. «Iedomājieties, ka manā klīnikā būtu situācija, ka pacienti zvana un pierakstās četrus piecus mēnešus uz priekšu, bet tad, kad pienāk tā pieraksta diena, mēs sēžam uz lauriem un gaidam – atnāks kāds vai neatnāks. Kabinetā pie sonogrāfijas aparāta sēž dārgs darba resurss, un no divpadsmit, kas ir pierakstījušies, atnāk divi. Kā jūs domājat, vai es to pieļautu?» jautā PM vadītāja.

Viņa uzsver, ka valsts iestādēs neviens pacientus neapzvana, neatgādina, nekoriģē rindu: «Ja tiktu īstenota programma «Nauda seko pacientam» iestādes būtu spiestas šo situāciju atrisināt, jo darbotos sakarība – ja pacients atnāk, viņi saņem naudu, ja neatnāk, tad nē. Tā, tas ir arī šobrīd, bet nevienu šī absurdā situācija tā īsti neuztrauc, jo – ja pietrūks naudas, uztaisīs skandālu, un valdība iedos klāt.»

Jautāta par to, vai programmas ieviešanai varētu rasties kādi šķēršļi, un vai daudzi nesaskatīs tajā privāto klīniku lobēšanu, Dauškane – Platace uzsver, ka šādu pārmetumu ir visvieglāk izteikt, un tas arī noteikti tiks darīts. Tāpēc ir doma programmai piesaistīt citas veselības aprūpes iestādes, kurām rūp jau minētie medicīniskie un pacientu servisa kritēriji, kā arī apdrošinātājus.

Viņasprāt, pirmajā brīdī iepazīstoties ar programmu, valdība būs kategoriski pret. «Ja mēs rūpīgi pasekotu līdzi tam, ko ir teicis iepriekšējais ministrs Bārzdiņš – ar neapbruņotu aci varējām saskatīt to, ka veselības ministrija nemīl privāto medicīnu, uzskatot par draudu» teic viņa, piebilstot, ka šīs bailes no privātās nozares kā no medicīnas bubuļa ir ļoti nepamatotas.

«Šajā sakarā vēlētos atgādināt un uzsvērt, ka tas, ka aizejot uz kādu no valsts vai pašvaldības slimnīcu – un tur var dabūt visu par velti, ir pagātne un liels mīts. Pat tad, ja cilvēks stacionēts akūtā stāvoklī,» tā Dauškane – Platace.

«Ar lielām cerībām raugos uz jaunās ministres Circenes kundzes aktivitātēm. Kamēr citi ministri vēl tikai iepazīstās ar situāciju un to, kā ir būt ministram, Circenes kundzei ir milzīga priekšrocība – viņa šajā krēslā ir jau otroreizi pēc lielāka pārtraukuma. Un viņa visus šos gadus bijusi gan politikā, gan rūpīgi sekojusi līdzi nozarē notiekošajām, un nākusi klajā ar dažādiem, arī nepopulāriem, izteikumiem un paziņojumiem,» norāda mediķe Viņasprāt, politiķe jau šobrīd aktīvi strādā, par ko liecinot viņas paziņojumi, kuri lasāmi medijos gandrīz ik dienas. «Viņa arī ir pirmais veselības ministrs, kurš pie tikšanās ar cilvēkiem, kuri nepamierināti ar veselības aprūpes pieejamību, nerunā gudrām frāzēm par budžetu, medicīnas iespējām un konsolidāciju, bet skaidri pateikusi: maksājiet nodokļus visi un pilnā apmērā un būs jūsu bērniem bezmaksas medicīna un citi bezmaksas pakalpojumi un labumi,» rezumē Dauškane – Platace.

Ref: 103.000.103.170