Ideja par referendumu valsts valodas statusa piešķiršanai krievu valodai šajā brīdī sen pārvērtusies par protesta izteikšanu pret valdošo politiku. Runa ir par to, vai pēc visa, kas Latvijā noticis pēdējos pāris mēnešos, varēsim izveidot vienotu sabiedrību, norāda Rīgas mērs, Saskaņas centra līderis Nils Ušakovs.
Kad cilvēki parakstās par referendumu, viņiem nav nekas pret latviešiem. Viņiem nepatīk tas, ko dara esošās valdības politiķi. Bijuši mēģinājumi organizēt referendumus, un referendumi notikuši tīri simboliski. Atgādināšu parakstu vākšanu pret Drošības likuma grozījumiem, kaut jau tad bija skaidrs, ka šie grozījumi ir atcelti. Cilvēki gāja parakstīties, lai izteiktu protestu pret to, kā Tautas partija toreiz vadīja valsti. Tas pats notiek šodien, intervijā laikrakstam Latvijas Avīze norāda Ušakovs.
Viņaprāt, latviešu valoda un latviešu tautas intereses tiek pasargātas tikai tādā gadījumā, ja pārējie Latvijas iedzīvotāji ir latviešu sabiedrotie. «Bet kurš viņus mēģinājis padarīt par sabiedrotajiem? Neviens. Tā ir kļūda, ka valsts amatpersonas tagad, kad vāc parakstus, nevēršas pie iedzīvotājiem, neskaidro savu pozīciju un nesaka, kamdēļ nevajadzētu iet parakstīties. Bet ar cilvēkiem ir jārunā,» tā Ušakovs.
«Es provocēju latviešus, bet ziniet, uz ko? Lai viņi, lai latviešu politiķi sāk runāt ar krievu cilvēkiem. Gribat, lai Lindermans būtu noteicējs tam, ko zināmā mērā tur pie sirds šeit dzīvojošie krievi? To gribat sasniegt? Tāpēc provocēju latviešus – ejiet pie krieviem, sarunājiet, kā normāli varēsim dzīvot tālāk,» norāda Ušakovs.
Viņš piebilst: «Parunājiet ar vidējo krievu, kuru nekad amatpersonas nav uzrunājušas. Visu laiku savstarpējā komunikācija sākusies, beigusies ar – ejiet trīs mājas tālāk. Āboltiņa un Dombrovskis neesot gatavi bez Bērziņa uzstāties ar aicinājumiem. Labi, tā viņu brīva izvēle.»
Es vai jebkurš cits, kuru labprāt uzklausītu nelatviešu tautības iedzīvotāji, bez latviešiem nekad nepārvarēsim un neatrisināsim to problēmu, ka pašreiz ir divkopienu sabiedrība. Nekad neizveidosim saliedētu sabiedrību, kas, starp citu, ir vienīgā atslēga arī tam, lai saglabātu un tālāk attīstītu latviešu valodu – ja mēs to nedarīsim kopā, rezumē Rīgas mērs.
Ref: 102.000.102.287