Ja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas nespēs pildīt savus solījumus, valsts ir gatava pārņemt privātā akcionāra saistības un veikt visu nepieciešamā kapitāla iepludināšanu kompānijā. Līdz ar to varēs uzskatīt, ka šī banku krīze ap Latvijas Krājbanku un Snoras skars vairāk akcionārus nekā kompāniju airBaltic, norāda kompānijas padomes priekšsēdis Gints Kiršteins.
Viņš arī paziņo, ka jau tagad ir skaidrs, ka airBaltic neatdos savas dominējošās pozīcijas tirgū, bet tikai nedaudz pārgrupēsies.
Kiršteins skaidro, ka airBaltic pozīcijas pēc Latvijas Krājbanka un Snoras banku kraha nav īpaši mainījušās, jo aviokompānijai Latvijas Krājbankā neatradās lielas naudas summas. Problēmas esot sagādājis tas, ka norēķinu sistēma internetā autorizēja karšu maksājumus caur Latvijas Krājbanku, un tas nozīmēja, ka sākumā nebija iespējams nopirkt biļetes. «Šo jautājumu uzņēmuma vadība atrisināja ļoti veiksmīgi, un varam uzskatīt, ka šie notikumi satricināja airBaltic ikdienas ritmu, taču nekādas paliekošas sekas neizraisīja,» uzsver Kiršteins.
Kā ziņots, 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par airBaltic turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). airBaltic akcionāru vienošanās līgumu parakstīja arī kreditori, tai skaitā banka Snoras un Latvijas Krājbanka.
Novembra sākumā Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation privātais akcionārs SIA Baltijas Aviācijas sistēmas aviokompānijas kontā ieskaitīja visus aizdevumam paredzētos līdzekļus 14 miljonu latu apjomā. Iepriekš airBaltic valsts akcionārs ieskaitīja lidsabiedrības kontā 5,2 miljonus latu. Līdz ar to vienošanās paredz, ka valstij airBaltic kontā kā aizdevums jāieskaita vēl 10,8 miljoni latu. Finanšu līdzekļi airBaltic nepieciešami, lai segtu degvielas un rezerves daļu iegādes, lidmašīnu līzinga, darbinieku atalgojuma, kā arī tehnikas uzturēšanas izdevumus.
Ref: 103.000.103.231