Ja valsts uzliek par pienākumu iemaksāt kredītiestādēs naudas uzkrājumus ar mērķi tos deklarēt, tai arī vajadzētu nodrošināt ieguldījumu drošību un mehānismu, lai iedzīvotāji varētu brīvi piekļūt saviem līdzekļiem, norāda tiesībsargs Juris Jansons.
Pagaidām gan neesam saņēmuši nevienu iesniegumu no iedzīvotāju puses par Latvijas Krājbankas finanšu nedienām, un lai arī tas nav īsti mūsu lauks, cilvēkiem neatteiksim, pieteikumus skatīsim un interesentus konsultēsim, Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija! atzina Jansons.
Vaicāts par izrādīto iniciatīvu fotoradaru lietā, Jansons atzina, ka Saeimas komisijai ir iesniegti priekšlikumi grozījumiem Ceļu satiksmes likumā. «Lai cilvēki varētu apstrīdēt lēmumus attiecībā uz fotoradariem, izveidojušās divas sistēmas. Ir nevainības prezumpcijas princips, kur vainīgais ir jānoskaidro, bet ja skatās no ceļu satiksmes principa, cilvēkam tiek nosūtīts lēmums par pārkāpumu, kas nav pārsūdzams. Jāsoda vainīgais, nevis tas, kurš aizdevis savu auto,» uzsvēra tiesībsargs.
«Pamatdoma ir tāda – ja pārkāpējs nav īpašnieks, viņam, saņemot paziņojumu, ir tiesības informēt par to, kas šajā laikā atradās pie stūres. Mūsu priekšlikums saistīts ar diviem jautājumiem – ja persona apstrīd lēmumu, jautājums tiek skatīts apstrīdamā kārtībā, un tad tiek izskatīts jautājums par soda punktu sistēmu, ja personai nav taisnība. Cilvēkam līdz ar to ir jābūt ļoti pārliecinātam par sevis teikto, jo pretējā gadījumā viņam nav jāmaksā sods, bet tiek piemēroti soda punkti,» tā Jansons.
«Šis jautājums aktualizēts 2009. gadā, taču līdz šodienai vai vakardienai jautājumi nav skatīti parlamenta līmenī. Šobrīd iedibinātā kārtība no administratīvā skatpunkta ir ļoti vienkārša. Preventīvais aspekts šajā aspektā ir otrā plānā. Turpretī ar ‘mūsu piedāvāto mehānismu tiktu pastiprināts arī preventīvais aspekts,» uzskata Janons.
Ref: 102.000.102.313