Baltija pēdējā laikā pārliecinoši atgūst kādreiz izslavēto «Baltijas tīģera» tēlu – protams, atbilstoši pašreizējiem apstākļiem ir runa par reģiona valstu līderpozīcijām ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, norāda ekonomisti.
To ekonomikas eksperti norādījuši konferencē «Ekonomikas krustceles: no atkopšanās līdz ilgtspējīgai attīstībai Baltijā un ES», piebilstot gan, ka, lai līderpozīcijas saglabātu arī nākotnē, veicams vēl daudz būtisku uzdevumu.
Igaunijas Attīstības fonda uzraudzības komitejas vadītājs un ekonomists Raivo Vare uzsvēra – mazo valstu, tostarp visu trīs Baltijas valstu priekšrocība ir to nelielais mērogs. «Izmēram ir nozīme. Mazas valstis daudz ātrāk spēj reaģēt uz izmaiņām ārējā vidē un efektīvāk pielāgoties,» uzsvēra eksperts, norādot, ka tieši tas ļāvis Baltijai salīdzinoši veiksmīgi tikt pāri līdzšinējai krīzei un arī dod pamatu cerēt, ka nākamās krīzes mūsu valstis neskars tik jūtami.
Tomēr gan viņš, gan citi eksperti norādīja, ka vēl daudz darāms, lai varētu runāt par būtisku attīstību un ekonomikas pieaugumu. Kā uzsvēra Starptautiskā Valūtas fonda reģionālais pārstāvis Marks Allens, Baltija patlaban piedzīvo strauju izaugsmi, salīdzinot ar krīzes smagāko periodu, tomēr iekšējais patēriņš vēl nav atguvies, bezdarba līmenis mazinās, taču joprojām ir samērā augsts. Tiesa gan, arī pasaulē atkopšanās no krīzes nav bijusi tik veiksmīga, kā varētu vēlēties, tieši tādēļ patlaban tiek runāts par iespējamu nākamo recesijas vilni. Katrā ziņā 2012. gadā būtiska izaugsme starptautiskajā ekonomikā netiek paredzēta.
Kā vienu no būtiskākajiem recesijas pārvarēšanas faktoriem Allens minēja arī eksporta pieaugumu, kas Latvijā bijis ievērojams.
To konferences ietvaros akcentēja arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš – statistikas dati liecina, ka eksporta līmenis Latvijā ir audzis jau kopš 2000. gada, piedzīvojot kritumu vien 2009. gadā. Tomēr, runājot par iespējamo Latvijas eksportspējīgo nozaru ainu pēc desmit gadiem, Strautiņš prognozēja, ka samazināsies to nozaru īpatsvars, kas ir lielākās eksporta nozares patlaban (tostarp kokapstrādes, transporta pakalpojumu u.tml. eksporta apjoms), taču pieaugs pārtikas rūpniecības, ķīmijas un farmācijas, biznesa pakalpojumu un IT eksports.
Strautiņš arī izteica cerību, ka ārvalstu uzņēmumi novērtēs Latvijas intelektuālo potenciālu, darba kvalitāti un samērīgo cenu un izvēlēsies pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju vai arī nozīmīgu uzņēmējdarbības procesa daļu veikt tieši šeit.
Tam piekrita arī Dānijas uzņēmējs, bijušais Nokia Corporation pētniecības un attīstības vadītājs un augsto tehnoloģiju eksperts Karstens Vandrups, kurš uzsvēra, ka ir patīkami pārsteigts par Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeni un zināšanu potenciālu, kas paver lieliskas iespējas augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības attīstībai. Tiesa gan, tam būtu nepieciešama investoriem labvēlīgāka vide, salīdzinoši zemi ienākumu nodokļi un mērķtiecīgas investīcijas jaunajos talantos – tostarp tādos, kuri paši nespēj apmaksāt izglītību.
Ref; 102.000.102.316