Darba tirgus sācis atdzīvoties un nodarbināto skaits lēnām aug, par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par aizņemtajām un brīvajām darba vietām otrajā ceturksnī, uzskata Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Strašunai šķiet interesanti, ka aizņemto darba vietu skaits auga ne tikai tādos izteikti eksportējošos sektoros kā apstrādes rūpniecība (+ 4 tūkst. darbavietu) vai transports (+1 tūkst.), bet arī tirdzniecībā (+2 tūkst.), būvniecībā (+6 tūkst.), izmitināšanā un ēdināšanā (+1 tūkst). Tas nozīmē, ka eksporta izaugsme lēnām velk līdzi arī pārējos sektorus ārā no bedres. Tomēr mazi darbavietu kritumi vēl ir vērojami elektroenerģijā un gāzes apgādē, finanšu sektorā, mākslā un izklaidē. Ekonomikas atgūšanās joprojām ir diezgan neviendabīga, kas atspoguļojas arī darba tirgū. Arī brīvo darba vietu skaits sāk pieaugt, lai gan ļoti lēni un no ļoti zemiem līmeņiem.
Ekonomiste norāda, ka aizņemto darba vietu skaits pieauga arī valsts pārvaldē, tomēr daļēji to var attiecināt uz Nodarbinātības valsts aģentūras, tai skatā, «simtlatnieku» programmu – piedāvātās pozīcijas pārsvarā ir tieši valsts un pašvaldības iestādēs. Sabiedriskajā sektorā kopumā gan aizņemto darba vietu skaits, gan arī brīvo darba vietu skaits saglabājas stabils.
Kopumā labāki darba tirgus rādītāji norāda arī uz iespējamu mājsaimniecību patēriņa ātrāku atveseļošanos. Sagaidāms, ka rudenī bezdarbs atkal varētu pieaugt, beidzoties sezonālajiem darbiem. Tomēr visticamāk, ka sliktākais ir aiz muguras – bezdarba virsotne jau tika sasniegta šī gada martā un tik augstu bezdarbs vairs neuzkāps, tā Swedbank pārstāve.