Pēdējo divu gadu laikā būtiski palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata – pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē, kuras būtu nepieciešamas, reaģējot uz ekonomisko krīzi, tomēr nav notikušas.
Vairāk nekā puse aptaujāto ar pamatizglītību, norāda, ka valsts pārvaldē pēdējos gados nav notikušas nekādas pozitīvas izmaiņas. Līdzīgās domās ir 44% aptaujāto ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un 40% aptaujāto ar augstāko izglītību, liecina DNB Latvijas barometra dati.
Atšķirības vērojamas dažādās vecuma grupās – ja vismaz 40% iedzīvotāju, kuri vecāki par 25 gadiem, norāda, ka nekādas pozitīvas pārmaiņas valsts pārvaldē nav vērojuši, tad jauniešu vidū šāds viedoklis ir retāk novērots – tam piekrīt 32% aptaujāto vecumā no 18-24 gadiem. Turklāt tieši šajā vecuma grupā iedzīvotāji ir tieši tikpat pozitīvi noskaņoti kā pirms diviem gadiem, taču darbspējīgajā vecumā optimisms šai jautājumā divu gadu laikā ir krities par vismaz 10 procentu punktiem.
Savukārt, norādot, ko Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu mācīties no krīzes un tās sekām, vairāk nekā puse aptaujāto ar augstāko izglītību (63%) atzīmējuši, ka cilvēkiem vajadzētu apdomīgāk rīkoties ar naudu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. Līdzīgās domās ir 51% aptaujāto ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un pamatizglītību. Tiesa gan, aptaujātie ar pamatizglītību visbiežāk pauduši viedokli, ka krīzes mācība ir – paļauties tikai uz sevi un negaidīt palīdzību no valsts (56%).
Vienlaikus nepieciešamību mainīties un attīstīties, lai vajadzības gadījumā būtu konkurētspējīgāki krīzes apstākļos, minējuši 34% aptaujāto ar augstāko un vidējo vai vidējo speciālo izglītību, kā arī 24% aptaujāto ar pamatizglītību. Savukārt nepieciešamību veidot uzkrājumus atzinuši 35% augstāko izglītību ieguvušo, 32% vidējo vai vidējo speciālo izglītību ieguvušo un nedaudz mazāk – 24% – pamatizglītību ieguvušo respondentu.
Visbeidzot, izvērtējot, kurus padomus vai kādus citu valstu pieredzes aspektus Latvijai vajadzētu ņemt vērā, lai novērstu līdzīgu ekonomisko krīžu ietekmi nākotnē, aptaujātie ar augstāko izglītību biežāk nekā aptaujātie ar zemāku izglītības līmeni uzskata, ka Latvijai jāplāno ekonomikas attīstība ilgtermiņā, jānosaka prioritātes un atbilstoši tām jāstrādā. Savukārt iedzīvotāji, kas ieguvuši pamatizglītību, biežāk nekā citas aptaujāto grupas norāda nepieciešamību veidot stabilu sociālo sistēmu.
Vislielākā viedokļu dažādība vērojama apgalvojumā par nepieciešamību labajos gados veidot mērķtiecīgus uzkrājumus iespējamiem sliktākiem periodiem nākotnē – tam piekrīt 39% aptaujāto ar augstāko izglītību, 31% aptaujāto ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību un tikai 28% aptaujāto ar pamatizglītību.
Vērtējot atbildes dažādās vecuma grupās, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem daudz retāk nekā citu vecuma grupu respondenti šajā jautājumā norādījuši nepieciešamību izveidot stabilu sociālo sistēmu (šādam apgalvojumam jauniešu atbalsts bijis par 9-13 procentu punktiem zemāks nekā citu vecuma grupu aptaujāto vidū), bet biežāk nekā citu vecuma grupu iedzīvotāji atbalstījuši nepieciešamību labajos gados veidot uzkrājumus nākotnei (attiecīgi – par 4-12 procentu punktiem augstāks vērtējums nekā jebkurā citā vecuma grupā).
Ref: 102.000.102.500