Šī gada trešajā ceturksnī mājokļu pieejamība Rīgā nedaudz uzlabojās. Mājokļu pieejamības indekss Rīgā ir 141, kas ir labāks nekā Viļņā (105), bet nedaudz sliktāks kā Tallinā (144).
Tomēr iedzīvotāji nesteidzas iegādāties mājokļus, aktivitāte tirgū saglabājas vārga. Pirmkārt, jauns mājoklis var nebūt vajadzīgs. Otrkārt, ir nepietiekams ienākumu vai uzkrājumu līmenis. Treškārt, neskatoties uz mājokļa pieejamības uzlabojumu, mājsaimniecības nejūtas drošas uzņemties ilgtermiņa saistības un izvēlas ienākumu kāpumu iztērēt īstermiņa vajadzībām. To varējām redzēt šī gada mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā, lēš Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Šī gada 3.ceturksnī Mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā sasniedza 141,1, kas nozīmē, ka Rīgā mājsaimniecība var atļauties lielāku mājokli nekā standarta gadījumā, kad indekss ir 100. Līdzīga mājokļu pieejamība bija arī Tallinā (144,1), bet Viļņā mājokļi bija mazāk pieejami (105,2). MPI indeksa starpību Tallinā un Viļņā pamatā izskaidro ienākumu atšķirības, jo mājokļu cenas un procentu likmes hipotekārajiem kredītiem šajās pilsētās ir aptuveni vienādas. Savukārt indekss Rīgā ir līdzīgs Tallinas indeksam, jo zemākus mājsaimniecību ienākumus Rīgā kompensē par aptuveni 30% zemākas mājokļu cenas.
Gada laikā mājokļu pieejamības indekss Rīgā pieaudzis no 134,8 uz 141,1, kas skaidrojams ar dzīvokļu vidējās cenas samazinājumu par 1,6%, kredītu procentu likmju kritumu par 9 bāzes punktiem, kā arī neto vidējās darba algas pieaugumu par 2,4%.
Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu (MPI) tiek publicēs ik ceturksni. Indeksa mērķis ir parādīt, kā un kāpēc ir mainījusies mājokļu pieejamība Rīgā un pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās.
Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties (bet ne pārdot) standarta mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Ref: 102.000.102.506