Pirms pusotra mēneša kļuva pieejams Valsts kontroles slēdziens par Ventspils brīvostas (VBO) pārbaudes rezultātiem. Ziņu aģentūra BNN divās iepriekšējās publikācijās sniedza detalizētu dokumenta analīzi. Lasot starp rindām, top skaidrs: ostas pārvalde un it īpaši tās valde, kuras sastāvā atrodas Ventspils mērs un visi trīs viņa vietnieki, izmantojot kontroles trūkumu no valsts varas puses, pārkāpa visu, ko vien iespējams pārkāpt.
Varētu šķist, ka sistemātiskai valsts pastāvošās likumdošanas un interešu ignorēšanai Ventspilī būtu jāizraisa radikāli pretpasākumi. Tomēr, jo pamatīgāk BNN iedziļinās šajā tēmā, jo uzskatamāk apstiprinās vecvecā patiesība: suņi rej, bet karavāna iet savu gaitu.
Pieļausim, ka pirms Ingunas Sudrabas resors atsedza VBO valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga un viņa komandas «dižo» veikumu virsslāni, nedz par ekonomiku atbildīgo ministriju blokam, nedz Latvijas Republikas valdībai ne nomodā, ne sapnī pat prātā nevarēja ienākt, kas notiek Ventspils mēra «aizsargājamajā teritorijā». Uz BNN jautājumu, vai par kliedzošajiem pārkāpumiem, ko atklāja Valsts kontrole, VBO pārvaldes un Ventspils domes amatpersonas tiks «godalgotas» pēc nopelniem vismaz administratīvās atbildības ietvaros, premjerministrs Valdis Dombrovskis izvēlējās labāk neatbildēt.
Pārbaudīt, vēlreiz pārbaudīt un pārbaudīt pārbaudīto
Tātad, kas turpmāk gaidāms? Valsts kontroles revīzijas materiāli, kā BNN jau ziņoja, ir nosūtīti Ministru kabinetam, Ventspils domei, VBO pārvaldei, Saeimas Revīzijas un Tautsaimniecības komisijām, Ekonomikas, Finanšu, Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām.
Pirmajai bija jānoreaģē valdībai, ko tā arī izdarīja šā gada 29. novembrī, uzdodot četrām ministrijām, kuru pārstāvji atrodas ostas valdē, novērtēt (atkal!) VBO pārvaldes darba efektivitāti, tātad pašiem sevi, un līdz 2012. gada 1. jūnijam iesniegt priekšlikumus, kā uzlabot VBO pārvaldes darbu un tās pārraudzību.
BNN vērsās pie visām šīm ministrijām, lai saprastu to reakciju. Ekonomikas ministra preses sekretāre Daiga Grūbe atbildēja, ka procesu vada Satiksmes ministrija. Darbs esot jau uzsākts, bet spriest par rezultātiem vēl pāragri. «Varbūt, par to, kas konkrēti notiek, painteresējaties Satiksmes ministrijā? Paldies par sapratni!» – piebilda Grūbe. Par Satiksmes, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām pastāstīsim turpmāk.
Nepieciešama vērienīga ostu reforma
Saeimas Revīzijas komisija iekļāva jautājumu par VBO slēgtās sēdes, kas notika pagājušajā otrdienā, darba kārtībā, pieaicinot Valsts kontroles, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts kancelejas, Ventspils domes un VBO pārvaldes pārstāvjus. Sēde bija slēgta, jo izskatāmais jautājums saturēja ierobežotas pieejamības informāciju. Nē, nebūt ne datus, kas skartu ostas lomu ES un NATO programmu izpildē vai slepenas valsts intereses. Noslēpums izrādījās … VBO vadītāju algas.
Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa (izstājoties no Zatlera Reformu partijas, kļuva par neatkarīgo deputāti) izstāstīja BNN, ka saistībā ar VBO pārvaldes pārbaudes rezultātiem izskatītas vairākas pamattēmas.
Pirmām kārtām, tika apspriesti trūkumi normatīvajos aktos, kas regulē ostu darbību un to pārvaldīšanu. «Likumdošanas bāze ir pārāk vāja, lai valsts un Ministru kabinets spētu pietiekami kontrolēt VBO pārvaldes darbību», paziņoja Siliņa. «Tādēļ mēs prasīsim valdībai pārskatīt un papildināt normatīvo aktu bāzi, lai valsts varētu pilnvērtīgi kontrolēt ostu pārvaldes. Bija arī daži priekšlikumi par vērienīgu ostu pārvalžu reformu nākotnē, kura paredz, ka pārvaldes varēs kļūt par publiskām akciju sabiedrībām. Iespējams, ka ir vērts apvienot Liepājas, Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes. Mēs ierosinājām apspriest šīs idejas».
Vēl viens nozīmīgs temats bija finansiālās un saimnieciskās darbības efektivitāte. «VBO pārvaldes pārstāvji paskaidroja, kāpēc viņu ostas rādītāji ir zemāki, nekā Tallinas un Klaipēdas ostās. Piemēram, kravu apgrozījumu spēcīgi ietekmēja kālija mēslojuma pārkraušanas kritums, kuru dēļ augstajiem dzelzceļa tarifiem baltkrievi tagad labprātāk eksportē caur Klaipēdas ostu», stāsta Elīna Siliņa. Tiesa, Siliņas kundze noklusēja, ka Latvijas dzelzceļš «uzskrūvēja» tarifus par baltkrievu kālija pārvadājumiem ar Ventspils mēra Lemberga absolūtu piekrišanu, jo viņš prāto pārorientēt pārkraušanas darbus no Ventspils uz Rīgu. Toties saprātīgie lietuvieši, pamanījuši notiekošo, pazemināja baltkrieviem tarifus. Un nekādi nedz AS «Kālija parks», nedz «Baltijas asociācijas – Transports un Loģistika» (BATL) aicinājumi Valsts prezidentam, premjerministram, satiksmes un ekonomikas ministriem, Latvijas dzelzceļa vadībai nav pārsvēruši to intereses, kas tiecas «iznīcināt» Lembergam nepakļāvīgos termināļus Ventspils ostā.
Tajā pašā laikā VBO valdes locekļu atalgojuma lielums manāmi pārtrumpo Tallinas un Klaipēdas ostu rādītājus. Elīna Siliņa ilustrācijai minēja šādus skaitļus. 2009. gadā Ventspils brīvostas finanšu apgrozījums bija 16 miljoni latu jeb 3,5 reizes mazāks, nekā Tallinā un 1,8 reizes mazāks, nekā Klaipēdā. Turpretim VBO pārvaldes darba apmaksas fonds veidoja 15,4% no apgrozījuma, kamēr Klaipēdas un Tallinas ostās šīm vajadzībām bija atvēlēti 9%. Ventspils brīvostas valdes locekļu atalgošanai tika iztērēti 1,5% no apgrozījuma, bet Tallinas ostā tikai 0,2%, jeb 7,5 reizēs mazāk, nekā Ventspilī.
«Skaidrs, ka Ventspils ostas darbība ir pārāk politizēta, un politiskie spēki, kuriem tur ir savi pārstāvji, grib saņemt pēc iespējas vairāk», pauž Siliņa. «Tas, neapšaubāmi, nav pareizi, bet tomēr, atkārtošu, ka galvenā problēma – tā ir nepietiekama darbības regulēšana normatīvajos aktos. Visus Ventspils ostas jautājumus vajag sākt risināt no tās». Citiem vārdiem sakot, Ventspils saimnieki var stūķēt savās kabatās ar kaudzi līdz brīdim, kamēr Revīzijas komisijas vadītāja un viņas kolēģi parlamentā izdomās kaut ko gruntīgu, lai bāzt ķešās varētu tikai līdz noteiktai robežai.
Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Zatlera Reformu partija) paziņoja BNN, ka viņš ir saņēmis Valsts kontroles materiālus, tomēr nevar tos komentēt, jo tajos ir ietverta informācija ar ierobežotas pieejamības statusu.
Tiem, kas, nelūdzot Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja palīdzību, vēlās patstāvīgi izanalizēt Ventspils audita rezultātus, BNN ievieto saiti uz NOPUBLICĒTO Valsts kontroles revīzijas ziņojumu.
Jāatzīmē, ka ierobežoti pieejamā informācija, dēļ kuras premjera uzvārda brālis tur mēli aiz zobiem ir Pulčinellas noslēpums. Ja no Siliņas kundzes pieminētā VBO 16 000 000 latu gada finanšu apgrozījuma aprēķina 1,5%, tad sanāks, ka 7-8 ostas valdes locekļu algas kopsumma gadā veido 240 000 latus. Bet ir daudz vienkāršāks veids – amatpersonu ienākumu deklarācijas. Paskatīsimies, kā Lembergs un viņa vietnieki ir novērtējuši savu gaužām grūto darbu ostā Latvijas ekonomikas kritiskākajos gados (iekavas norādīts pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu):
Piedevām tajā pašā laikā iepriekšminētās personas saņēma darba algu arī Ventspils domē. Jāpiemin, ka Lembergs, ne tikai pārvalda pilsētu un ostu, bet ieņem vēl kādus desmit amatus. Ne mazāk apsviedīgi ir arī viņa vietnieki. Taču atgriezīsimies pie premjera uzvārda brāļa.
Uz BNN jautājumu: vai Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs plāno iekļaut jautājumu par VBO tautsaimniecisko kompetenci kādā no sēžu darba kārtībām, Vjačeslavs Dombrovskis atbildēja – nē. «Ja mēs ļoti vēlētos, tad varētu to izdarīt, bet nedarīsim. Mums daudzi citi aktuāli temati un likumprojekti. Iedziļināšanās Valsts kontroles revīziju rezultātos nav mūsu profils, tas ir Revīzijas komisijas uzdevums. Varu vienīgi pateikt, ka 2012. gada janvārī-februārī mūsu komisija izskatīs situāciju Latvijas ostās kopumā. Taču ne saistībā ar Valsts kontroles revīziju Ventspils ostā, bet sakarā ar Amerikas Tirdzniecības palātas vēstuli, kurā norādīti pārkāpumi ostu darbībā un interešu konflikti». Redz, kā kļūdījās Inguna Sudraba ar vienu no adresātiem: Saeimas Tautsaimniecības komisijai Ventspils brīvosta tautas saimniecībā neietilpst. Toties Amerikas Tirdzniecības palātas vēstule bez jebkādām revīzijām un auditiem ir pavisam cita lieta.
Bet ko dara Lemberga komanda? Par to – nākamajā publikācijā.
Ref: 017/101.012.103.836