Sabrukušās Latvijas Krājbankas īpašnieks Vladimirs Antonovs atzīst sevi par nacionālās aviokompānijas airBaltic līdzīpašnieku, turklāt gadījumā, ja valsts nesadarbosies, Antonovi gatavi no airBaltic piedzīt 50 miljonus eiro.
Ja Latvija nebūs pretimnākoša, kritušās Krājbankas bijušie īpašnieki, Antonovu ģimene, saglabā iespējas ar ofšoru palīdzību piedzīt no airBaltic 50 miljonus eiro, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga. Šāds secinājums radies no Aleksandra Antonova izteikumiem, kurš bija ieradies Rīgā, lai tiktos ar Latvijas varasiestādēm un mēģinātu risināt Krājbankas tālāko likteni.
Krājbankas bijušais īpašnieks Antonovs intervijā Nekā personīga atklāja, ka Andrejs Rudeško airBaltic pārstāvēja viņa biznesa intereses. Līdz ar to arī pirmo reizi viņš aztina, ka ir patiesais airBaltic līdzīpašnieks. Pēc Antonova teiktā, Rudeško ir viņa labākais draugs un bijis vedējtēvs baņķiera kāzās.
Nekā Personīga ar Antonovu jaunāko caur skype sarunājās 16.decembrī pēc tiesas sēdes Londonā, kur atlika lemšanu par viņa izdošanu Lietuvai. Sarunā eksbaņķieris atklāja svarīgas detaļas par nacionālo aviokompāniju airBaltic. Viņš stāstīja, ka bijušais lidsabiedrības vadītājs Bertolds Fliks, lai arī turējies pie kompānijas prezidenta amata, pēdējā gadā to īstenībā nav vadījis. Viņš bijis aizņemts ar aizstāvību kriminālprocesā, ko pret Fliku ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tādēļ airBaltic strādājis pašplūsmā.
Faktiski no septembra, varbūt pat no augusta 2010.gada mēs kļuvām par vienīgo kompānijas finanšu partneri un par vienīgo organizāciju, kas centās stabilizēt tās finanšu stāvokli un uzcelt kaut kādu biznesa modeli. 2011.gada maijā zaudējumi pārsniedza 2 miljonus eiro mēnesī. Pēc Latvijas Republikas ekonomikas ministra Arta Kampara uzstāšanās, zaudējumi sasniedza 4 miljonus latu mēnesī, raidījumam stāstīja Antonovs. Viņš lēš, ka papildus, bez Krājbankas aizdevumiem, viņš airBaltic papildus ieguldījis vēl vismaz 50 miljonus eiro. Konkrētu summu šobrīd esot grūti precizēt, jo «es esmu atgriezts no rādītājiem. Man nav pieejas nevienai no sistēmām.”
Antonovs atklāja, ka nav bijis ierosinātājs sarunu sākšanai ar Latvijas varasiestādēm, kurās šonedēļ aktīvi iesaistījies viņa tēvs. Antonovs arī pats ir gatavs sarunām par bankas turpmāko likteni, bet uz Latviju braukt nevarot, “jo esmu arestēts. Formāli es atrodos zem aresta.”
Antonovs uzskata, ka banka varēja turpināt darbu un to nebija nepieciešams apturēt. “Bankai bija pietiekama likviditāte pat tās aizvēršanas brīdī. No klientu puses nebija īpašas panikas, bija panikojošie pilsoņi, bet kopumā, ja būtu pieņemts lēmums ātri banku nacionalizēt vai sanēt, vai arī, ja to pievienotu Citadeles bankai, kas ir valsts banka, tad no tās kolapses varētu izvairīties.»
«Otra problēma, kādēļ to būtu grūti īstenot, ir tā, ka de jure, banka pieder nacionalizētajai bankai Snoras. Un de jure, valstij ir kāds mehānisms vai nav, droši vien, ka nevar tā vienkārši otrai nacionalizētajai bankai to atņemt vai arī nopirkt par vienu latu,» norādīja Antonovs.
Antonovs šobrīd jūtoties kā ellē, jo viss viņa pēdējo desmit gadu darbs ir sabrucis un viņam vairs nav iespēju piekļūt ne svarīgiem dokumentiem, ne arī savai automašīnu kolekcijai, kuru viņš esot sakrājis Maskavā, bet kurai arestu uzlikusi Latvijas policija.
Intervijā eksbaņķieris par politiķiem runāt negribēja, tomēr apgalvoja, ka viņa galvā par Latvijas politiķiem esot trīs sējumi un, kad pienākšot laiks, Antonovs šos sējumus publiskos.
Ref: 102.000.102.526