Aizejošais 2011.gads ir raksturojams kā strauju pārmaiņu un atgūšanās gads, kura laikā piedzīvojām virkni izmaiņu un notikumu gan Eiropā un pasaulē, gan arī Latvijā, norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Šī gada plašo notikumu klāstā, kas bijuši ļoti svarīgi gan politiskās, gan ekonomiskās dzīves kontekstā, jāmin starptautiskās aizdevuma programmas noslēgums, kas iezīmē valsts finanšu sakārtošanu ilgtspējīgākā virzienā un paver arī ceļu straujākai Latvijas ekonomikas izaugsmei, uzsver ekonomikas ministrs.
Otrkārt, 2011.gada viens no būtiskākajiem notikumiem bijušas izmaiņas politiskajā vidē Valda Zatlera rīkojuma Nr.2, tam sekojošā referenduma un Saeimas ārkārtas vēlēšanu rezultātā. Daudziem nu jau šķiet pašsaprotami, ka savu aktīvo darbību apturējušas divas tā sauktās oligarhu partijas, bet trešā darbu turpina ar salīdzinoši zemu pārstāvniecību parlamentā. Manuprāt, izmaiņas politiskajā vidē ir arī pozitīvs katalizators, lai politikai un sabiedriskajai dzīvei arvien vairāk piesaistītu izglītotus un godprātīgus cilvēkus, kuru galvenais mērķis ir darbs Latvijas, nevis šauru grupu interešu vārdā. Piekrītu tiem, kuri ar ironijas devu nereti norāda, ka tagad oligarhus vainot nevarēs, un viss ir mūsu pašu rokās, tā Pavļuts.
Treškārt, 2011.gads ir nozīmīgs, viņaprāt, ar to, ka valsts ekonomika spēja atsperties no dziļās krīzes bedres un augt straujāk nekā prognozēja pat optimistiskāk noskaņotie eksperti.
Pavļuts norāda, ka 2012. gadā valdības līmenī viens no būtiskākajiem jautājumiem būs ES budžets nākamajam plānošanas termiņam no 2014. līdz 2020. gadam. Tāpat valdībai ir kopīgi jāstrādā pie pārnozaru reformām, kuras tā apņēmusies veikt gan valdības deklarācijā, gan arī valdības rīcības plānā.
Konkrēti Ekonomikas ministrijas darbā 2012.gadam kā prioritāras jāmin piecas lietas. Pirmkārt, jau līdz janvāra beigām ir jāpanāk vienošanās ar Finanšu ministriju un partneriem par laika grafiku darbaspēka nodokļu samazināšanai trīs gadu periodā no 2013.gada, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai uzņēmēji veidotu jaunas darbavietas un turpinātu celt savu konkurētspēju. Otrkārt, 2012.gadā jāizstrādā industriālās politikas konceptuālais ietvars, lai sekmētu ilgtspējīga biznesa attīstību Latvijā, augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu ražošanu, kā arī labāk apmaksātas darbavietas.
Treškārt, jāīsteno valsts uzņēmumu pārvaldības reforma, kas šajā procesā ieviesīs caurskatāmus un sabiedrībai saprotamus principus, kā arī nesīs potenciāli lielākus ienākumus valsts budžetā. Ceturtkārt, EM turpinās darbu pie «Enerģētikas stratēģijas 2030» apspriedes, kas noteiks virzienus, kādā virzienā ilgtermiņā dosimies gan energoapgādes drošībā, konkurētspējā, energoefektivitātē un arī zaļās enerģijas lietošanā. Tāpat tiks izvērtēti un pārskatīti valsts atbalsta mehānismi enerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem. Kā pēdējais prioritārais uzdevums 2012.gadam ir jāmin darbs pie izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanas, tostarp, arī Būvniecības likuma pieņemšanas Saeimā, kas paredz vienkāršot būvniecības administratīvo procesu un radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, teic ministrs.
Ref: 102.000.102.617