Šī gada vidējā inflācija varētu būt 2-2,5% robežās – divreiz zemākā līmenī nekā pērn. Tomēr nedrīkst izslēgt arī iespējamos ģeopolitiska rakstura satricinājumus, kas var būtiski ietekmēt pārtikas ražu, sekmējot straujāku cenu kāpumu nekā prognozēts, norāda banku ekonomisti.
Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:
2011.gadā vidēji patēriņa cenu inflācija bija 4,4%. Līdz ar ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un pasaules izejvielu cenu spiediena mazināšanos, arī patēriņa cenu kāpums Latvijā šogad sagaidāms mazāks. Swedbank prognoze 2012.gadam pagaidām nemainās – sagaidām aptuveni 2,4% augstu vidējo inflāciju.
2012.gada sākumā gaidāms gāzes un siltuma tarifu kāpums, tomēr pēc tam tie varētu saglabāties puslīdz stabili (ja vien nepiedzīvosim strauju pasaules naftas cenas pieaugumu, piemēram, kārtējā ģeopolitiskā konflikta dēļ). Pašlaik sagaidāms, ka naftas cenas 2012.gadā saglabāsies tuvu līdzšinējam līmenim, tātad arī degvielas cenām Latvijā nevajadzētu strauji kāpt (vienīgi eiro/dolāra kursa iespējamās pavājināšanās dēļ). Prognozējams, ka 2012.gadā cenas, kas saistītas ar mājokļu pakalpojumiem, tomēr pieaugs ievērojami lēnāk nekā 2011.gadā. Ja vien nebūs dabas kataklizmu, sliktas ražas, arī pārtikas cenas kāps daudz gausāk nekā pagājušajā gadā.
Lai izpildītu Māstrihtas kritēriju 2013.gada sākumā, ir ļoti būtiska veselīga vietējā konkurence, jo, pasaules izejvielu cenām mazinoties un ekonomikas izaugsmei bremzējoties, arī citās Eiropas valstīs gaidāma mazāka patēriņa cenu inflācija. Pašlaik inflācijas kritērija izpildīšana gan šķiet reāla.
Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:
Visticamāk, 2012. gadā pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem Latvijā neuzrādīs ne būtisku pieaugumu, ne kritumu, un tādējādi tā ietekme uz cenu attīstību būs minimāla. Tāpat inflāciju daudz mazāk nekā pagājušajā gadā, kad gada sākumā tika paaugstināti nodokļi, ietekmēs valdības lēmumi. Daudz būtiskākas būs cenu attīstības pasaules tirgos, kuras savukārt var ietekmēt gan ģeopolitiski faktori, gan dabas untumi. Janvāra sākumā jau pieredzējām būtisku naftas un arī degvielas cenu kāpumu saistībā ar notikumiem Tuvajos Austrumos, kuru rezultātā acīmredzot mēneša griezumā atkal būs vērojams arī vidējā cenu līmeņa pieaugums. Tas gan nebūs tik straujš kā pagājušā gada janvārī, kad mēneša laikā cenu līmenis pieauga par 1,3%, tāpēc gada griezumā inflācijai jau šomēnes vajadzētu samazināties līdz līmenim, kas tikai nedaudz pārsniedz 3%.
Arī attiecībā uz 2012. gadu kopumā, šobrīd nav iemeslu mainīt mūsu prognozi, ka gada vidējā inflācija šogad varētu būt 2-2,5% robežās un tādējādi pat divreiz zemāka nekā pagājušajā gadā. Taču šī prognoze pamatojas uz pieprasījuma un piedāvājuma attīstības prognozēm un iespējamajiem valdības sektora lēmumiem. Būtiski ģeopolitiski satricinājumi, piemēram, militārs konflikts ar Irānas iesaisti vai dabas katastrofas, kas būtiski ietekmē pārtikas ražu, var nozīmēt daudz straujāku cenu pieaugumu nekā šobrīd prognozēts.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis:
Gada inflācijas rādītājs turpinās pakāpeniski mazināties. Gada sākumā inflāciju pietiekami augstā līmenī noturēs dabasgāzes un siltumenerģijas sadārdzināšanās, un ar katru mēnesi inflācijas temps mazināsies. Gada otrajā pusē patēriņa cenu izmaiņas būs atkarīgas no pārtikas, energoresursu un izejvielu cenu dinamikas pasaules tirgos, un inflācija varētu būt zem 2% atzīmes. Patēriņa cenu kāpums šogad būs mazāks nekā 2011.gadā – gada vidējā inflācija varētu būt ap 2,5%, ja pasaules izejvielu tirgos nebūs būtisku svārstību.
Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula:
Lai gan globālie faktori nesola būtisku cenu samazinājumu 2012. gadā tādās grupās kā pārtikas preces un naftas produkti, to cenas arī neturpinās strauju pieaugumu. Saspīlējums Tuvo Austrumu naftas ieguves valstīs nav atrisināts, bet globālais patēriņš, neraugoties uz Eiropas valstu parādu krīzi, pakāpeniski aug, jo pietiekami stabila ir izaugsme citos pasaules reģionos, galvenokārt Āzijā. Tas nozīmē, ka minēto faktoru ietekme vairs neizpaudīsies tik krasi arī Latvijas cenu tendencēs, ko varēsim redzēt arī jau krietni zemākā inflācijā šogad.
Turklāt, Eiropas parādu krīzes mākto valstu problēmu ietekme uz Latvijas inflāciju caur tirgojamo preču cenām ir inflāciju mazinoša. Zemāka globālā un arī Latvijas ekonomikas izaugsme, salīdzinājumā ar 2011. gada tempu, rada mazāku pieprasījuma spiedienu uz cenām gan Latvijā, gan Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.
Sagaidāms, ka gada vidējā inflācija šogad samazināsies līdz 2,4%, kā prognozēts iepriekš.
Ref: 102.000.102.699