Ir pietiekami daudz lielo investoru, kuri būtu gatavi Latvijā ieguldīt 300 līdz 500 miljonus latu, eiro vai ASV dolāru, taču tām Latvijas institūcijām, kuras definētas kā investīciju piesaistītāji, nav kapacitātes, lai varētu šīs investīcijas pieņemt, viedokli pauž nekustamo īpašumu kompānijas Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
«Atbildīgās institūcijas pat nav tā pozicionētas, lai strādātu ar tāda līmeņa investoriem. Tās ir gatavas apkalpot investoru, kas, piemēram, gatavojas Latvijā atvērt kādu nelielu rūpnīcu ar pārdesmit darbavietām un 100 reiz 100 metru telpām, bet lielas investīcijas apkalpot nespēj,» teic Šīns.
Viņš piebilst, ka investoram, kas ierodas Latvijā un saka, ka gribētu ieguldīt 500 miljonus, ir neizpratne, kāpēc no apbūves ieceres līdz būvatļaujas saņemšanai būtu jāgaida trīs gadi, turklāt ir tikai 30% vai 50% iespēja, ka šo ieceri vispār varēs realizēt.
«Nav nevienas institūcijas, kas varētu šādu investoru droši paņemt savās rokās un palīdzētu visu izdarīt, izvest cauri visam procesam. Esam jau redzējuši, kā šeit nekas nesanāk Metsaliito, IKEA, Coca-Cola. Latvijā ir nepieciešama kāda institūcija, kurai ir gan kapacitāte, gan mērķis, gan motivācija strādāt ar tādiem investoriem,» tā Šīns.
Vaicāts, cik bieži par iespējām Latvijā interesējas tādi investori, kuri gatavi investēt simtiem miljonu, Šīns sacījis, ka katru mēnesi vismaz kāds izrāda interesi, bet Latvijas valdības ministri ar šādiem cilvēkiem baidās runāt.
«Viņus var saprast, jo ministri baidās savu vārdu saistīt ar milzīgiem projektiem, ņemot vērā cīņu ar oligarhiem, iespējamus pārmetumus vai aizdomas par korupciju. Tomēr tādi investori varētu būtiski ietekmēt Latvijas attīstību, un ar viņiem ir jāprot strādāt,» uzsver Šīns.
Uz jautājumu, vai kādus lielus darījumus ir izdevies noslēgt arī ar Latio starpniecību, Šīns atbild, ka pērn nav bijis neviena mēneša, kurā nebūtu vismaz viena klienta ar lielu darījumu, kas pārsniedz vismaz miljonu latu.
«Ne visi šie klienti vēlas popularitāti, tāpēc par darījumiem netiek ziņots, bet investori ir, un tautsaimniecībai tas nāk par labu. Neskatoties uz dažādiem aizspriedumiem un nacionālradikāļu biedēšanu, tomēr pieturos pie uzskata, ka nekustamo īpašumu nevar «aizvest» prom no Latvijas un visi, kas šeit investē un respektē Latvijas likumus un dzīvesveidu, nāk par labu. Neviens Latvijai nelojāls investors vēl nav manīts,» skaidro Šīns.
Ref: 103.000.103.470