Latvijas ekonomiskās dzīves notikumu virtenē, laika periodā no 16. līdz 20.janvārim, īpašu uzmanību piesaistīja turpmāk minētie fakti.
Latvijas Banka spēlē uz samazināšanu
Latvijas Banka (LB) samazināja IKP pieauguma prognozi 2012.gadam no 2,5% līdz 1,3%. Prognozes samazināšana ir saistīta ar ārējā pieprasījuma kritumu un līdz ar to eksporta izaugsmes palēnināšanos, skaidroja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Piedevām, LB padome samazināja banku rezervju normu par vienu procentu. Saistībām virs diviem gadiem norma ir samazināta no 3% uz 2%, bet pārējām saistībām no 5% uz 4%. Gaidāms, ka banku rezervētā naudas summa samazināsies apmēram par 153 miljoniem latu. Lēmums ir pieņemts, respektējot faktu, ka inflācijai ir tendence samazināties un tā neapdraud cenu stabilitāti. Tagad, kā uzskata LB, finanšu sektors varēs novirzīt atbrīvotos līdzekļus uzņēmumu kreditēšanai, bet nevis turēt tos iesaldētus banku kontos.
Latvijā saskaitīja cilvēkus un apraudājās
Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskiem datiem, kas apkopoti pēc tautas skaitīšanas, 2011.gada 1.martā Latvijas iedzīvotāju kopskaits bija 2 067 887 cilvēki. Līdz šo datu publicēšanai skaitījās, ka valstī dzīvo 2 miljoni 208 tūkstoši cilvēku. Vienpadsmit gados, kas aizritējuši kopš 2000.gada skaitīšanas, iedzīvotāju skaits ir sarucis par 13% jeb 309 tūkstošiem cilvēku. CSP uzskata, ka šādas situācijas iemesli ir iedzīvotāju skaita dabiskā mazināšanās (mirušo ir vairāk par jaundzimušajiem) un migrācija.
CSP paziņotā informācija kļuva par motīvu nopietnām diskusijām. Demogrāfs Ilmārs Mežs pauž viedokli, ka nav pamata priecāties par to, ka Latvijā dzīvo vairāk nekā divi miljoni cilvēku. «Nerisinot demogrāfijas problēmas, pēc paaudzes mums nāksies priecāties par 1,5 miljoniem, bet vēlāk – par 1 miljonu iedzīvotāju», uzskata demogrāfs.
Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks ir pārliecināts, ka valdībai ir jādara viss iespējamais, lai lauku iedzīvotāji labākas dzīves meklējumos pārceltos uz Latvijas lielpilsētām, nevis aizbrauktu uz ārzemēm.
Savukārt Finanšu ministrija atzīst, ka tautas skaitīšanas dati atspoguļojuši pavisam negaidītu ainu, tādēļ resors gatavojas būtiski pārskatīt demogrāfiskās prognozes, kas ņemtas par pamatu, plānojot sociālo budžetu.
Akcionāru kariem jādara gals
Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš grasās organizēt diskusijas par jaunu akcionāru sapulču norises kārtību, lai izvairītos no konfliktiem starp uzņēmumu līdzīpašniekiem. Viens no šādu konfliktu spilgtākajiem piemēriem ir Latvijas tranzīta uzņēmums Ventbunkers, kura padomes un valdes sastāvs dažu dienu laikā vairākkārtīgi mainījās. Nepatīkamākais, ka šāda veida karos iesaistīta ne vien juristu plejāde, bet arī valsts struktūras, piemēram, Uzņēmumu reģistrs un tiesībsargājošās institūcijas.
Pagaidām priekšlikumu līmenī tiek apspriesta nepieciešamība ieviest citādu akcionāru pilnsapulču noturēšanas kārtību, kurā klātesošos dalībniekus apstiprinātu zvērināts notārs, bet norisi uzraudzītu zvērināts tiesu izpildītājs. Tādējādi Uzņēmumu reģistrs, saņemot zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra parakstītus sapulces dokumentus, varētu vairāk tiem uzticēties.
Par tiesībām piedzīt parādus nāksies maksāt
Turpmāk kompānijām, kas nodarbojas ar parādu atgūšanu, nāksies saņemt speciālu licenci. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām».
Saskaņā ar grozījumiem, firmām, kas nodarbojas ar parādu piedziņu, lai veiktu savu darbību būs jāsaņem speciāla licence. Maksa par licences izsniegšanu būs 2 500 lati, bet par tās atjaunošanu – 1 000 latu.
Grozījumu teksta autori Ekonomikas ministrijā skaidro, ka piedzinēju licencēšana ir nepieciešama, lai ieviestu kārtību iepriekšminētajā biznesa sfērā. Pašlaik nav precīzu ziņu par visiem šīs jomas tirgus dalībniekiem, nav noteikta parādu ārpustiesas piedziņas kārtība, kā arī netiek nodrošināta fizisko personu tiesību aizsardzība parādu atgūšanas procesā. Tas apgrūtina parādu piedziņas biznesa uzraudzību, kā arī veido labvēlīgu augsni iedzīvotāju sūdzību lērumam par parādu piedzinēju firmu darbības metodēm.
Rīgas tuvumā taps golfa spēles centrs
Apmēram 30 kilometrus no Rīgas, Tīnūžu pagastā, var tikt izveidots golfa spēles centrs. Ar attiecīgu iesniegumu Ikšķiles novada domē vērsusies biedrība Ogres Golfa klubs, kas šim projektam uz 30 gadiem iznomājusi teritoriju no Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas meži.
Nomas līgums paredz, ka šajā teritorijā var tikt iekārtots golfa laukums, kā arī uzbūvētas ar to saistītas ēkas, tai skaitā, viesu nams un kotedžas.
Ogres Golfa kluba pārstāvis Māris Kurilovičs stāsta, ka pie golfa laukuma projekta strādāts jau divus gadus. Tā izveidošanā plānots investēt 7 miljonus eiro, bet būvdarbi varētu sākties jau pēc pusotra gada.
Tiek prognozēts, ka jaunais objekts ieinteresēs ne tikai Latvijas golfa cienītājus, bet arī golfa tūristus, kuri varēs apmesties jaunajā kompleksā uz vairākām dienām.
Ref: 017.000.102.472