Raksturojot ekonomikas rādītājus, var runāt par «divu ātrumu» ekonomiku. Darba tirgus 2012.gadā atspoguļos šo tendenci, un arī turpmāk varēs vērot, ka darba tirgū plaisa starp divām darba ņēmēju grupām turpinās pieaugt. Daļa darba ņēmēju arvien ātrāk steigsies tālāk, un daļa paliks uz vietas vai vēl ļaunāk – atpaliks.
Sabiedrībā kopumā ienākumi sadalās arvien nevienmērīgāk. Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem izjūt reālās pirktspējas kritumu, jo cenas pieaug, bet ienākumi nē. Vienlaikus augsti kvalificētiem speciālistiem nozarēs, kurās vērojama izaugsme, atalgojums ir atsācis pakāpeniski pieaugt. Arī reģionāli novērosim šo pašu tendenci – darba tirgus Rīgā kļūs arvien aktīvāks, un daudzi reģioni arvien vairāk atpaliks, secina Nordea ekonomisti.
Darba tirgus «pirmo ātrumu» nodrošinās kvalificēti, pieredzējuši speciālisti, ģeogrāfiski mobili un tādējādi pievilcīgi darba devējiem gan Latvijā, gan Ziemeļvalstīs, citur Eiropā un arī Krievijā. Šajā darba tirgus segmentā, iespējams, vērosim kopējā atalgojuma pieaugumu par 3-5%, palielināsies darbaspēka mobilitāte, atsāksies galvu medības un darbinieku pārpirkšana. Tas būs izaicinājums darba devējam – noturēt šādu speciālistu savā uzņēmumā, izturot gan atalgojuma pieauguma prasību, gan nodrošinot šo cilvēkresursu efektīvu pielietojumu.
«Otro ātrumu» darba tirgū pārstāvēs darba ņēmēji ar zemu kvalifikāciju, cilvēki, kuri jau ilgstošu laiku nav spējuši atrast darbu un tādējādi ar katru dienu samazina savas izredzes atgriezties darba tirgū. Arī strukturālais bezdarbs saglabās savu īpatsvaru, celtniecības, finanšu un nekustamo īpašumu jomām turpinot stagnēt. Optimistiskāk raugāmies uz izredzēm strukturālajam bezdarbam samazināties tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un transporta jomā, kur jau pagājušajā gadā bija vērojama būtiska izaugsme.
Darba tirgus rādītāju uzlabošanās tradicionāli iepaliek no dinamikas ekonomikā kopumā, jo daļu no ekonomikas izaugsmes veido produktivitātes pieaugums, tāpēc paļauties, ka nodarbinātība 2012.gadā augs vismaz tādos apjomos kā iekšzemes kopprodukts Latvijā, jau būtu salīdzinoši optimistisks pieņēmums.
Ref: 102.000.102.807