Patīkami dzīvot valstī ar kuru var lepoties. Šī gada ceturtajā nedēļā bija vairāki iemesli, lai lepotos pēc ļoti ilga perioda, kas aizvadīts stingrā taupības režīmā un pazemojumos starptautisko aizdevēju priekšā.
IKP – mūsu prieka avots!
Visu saražoto preču un pakalpojumu kopums, kas Latvijā 2011. gadā saražoti visās ekonomikas nozarēs jeb īsāk sakot IKP audzis par 5-5,5%. Lai gan pagaidām tā ir tikai prognoze, tik un tā patīkami. Naudas izteiksmē, IKP varētu sasniegt 14 miljardus latu, sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.
Prognoze šim gadam nav tik optimistiska, taču vēl aizvien pozitīva. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka pieļauj, ka pieaugums varētu būt 2,6%, kas ir par 0,2 procenta punktiem vairāk kā tika lēsts pērnā gada oktobrī. Un tas ir visaugstākais rādītājs starp Centrāleiropas un Baltijas valstīm. Valdība sagaida, ka IKP pieaugs par 2,5%. Swedbank iepriekšminēto 3% vietā prognozē 2%. Tikai Latvijas Banka samaitā jauko ainu, samazinot savu prognozi par IKP pieaugumu no 2,5 uz 1,3%, taču uz vispārējā pozitīvā fona šī darvas karote mūsu medus mucu nesamaitās. Bet uz kopējā Eiropas parādu agonijas fona Latvija vispār izskatās lieliski. Lai gan, protams, Eiropas likstas nemetīs līkumu arī mūsu valstij. Uz Latvijas eksportu atsauksies pieprasījuma kritums Eiropā, samazināsies arī iekšzemes pieprasījums, jo mājsaimniecībās valdošā pesimistiskā noskaņojuma dēļ neviens nesteigsies šķiesties ar naudu pa labi pa kreisi.
Sāksim no nulles
Palēninājums ekonomikā – labs iemesls savest kārtībā personīgo grāmatvedību, ko īpaši atbildīgi indivīdi jau ir izdarījuši. Valsts ieņēmumu dienests (VID) informējis, ka šajā nedēļā saņemtas pirmās desmit „nulles deklarācijas.” VID nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā cilvēku centību skaidro ar to, ka gada sākumā cilvēkiem vieglāk atcerēties kam un cik viņi ir parādā un to, kas un cik ir parādā viņiem. Atzīmēsim, ka saskaņā ar „Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu” nulles deklarācijas jāiesniedz no 2012. gada 1. marta līdz 2012. gada 1. jūnijam. Tā kā tiem, kas aizskrējuši uz VID jau pašā gada sākumā, vēl ir laiks atcerēties visu, kas viņiem piederēja uz 2011. gada 31. decembri. Ja kāds aizmirsīs aiziet, VID atgādinās, izsūtot skrejlapas ar informāciju par to kādas pozīcijas ir jādeklarē. Pēc VID vērtējuma nulles deklarācijas varētu būt jāiesniedz ap 70 tūkstošiem cilvēku.
Investori, nesiet savu naudiņu!
Vēl vienu iemeslu lepoties devusi Japānas reitingu aģentūra Rating and Investment Information, Inc.(R&I), kas paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, – uz BBB ar stabilām prognozēm par reitinga paaugstināšanu. Līdz šim iezīmīgajam notikumam, Latvijai bija zems reitings, taču šobrīd valsts ir sasniegusi investīciju līmeni, kas valsts ekonomiskā potenciāla attīstībai ir labs vērtējums. Šobrīd Latvijai investīciju reitingus ir piešķīrušas arī kredītreitingu aģentūras Fitch Ratings un Moody’s.
„Mēs esam liecinieki unikālam brīdim, kad lielākajai daļai pasaules valstu reitings samazinās, bet Latvijai tieši otrādi – paaugstinās. Kredītreitingu aģentūra novērtējusi gan valdības, gan visas sabiedrības paveikto virzībā uz nelīdzsvarotības likvidēšanu ekonomikā. Tāpēc šis novērtējums Latvijai ir divkārt nozīmīgs”, svinīgi paziņoja finansu ministrs Andris Vilks.
Viņam piebalso arī starptautisko biznesa risku apdrošinātājs Coface, kas saistībā ar straujo savstarpējo norēķinu pasliktināšanos eirozonā un maksājumu aizkavēšanos, samazinājis uzņēmējdarbības vides reitingus daudzām Eiropas valstīm, bet Baltijas valstu, tostarp arī Latvijas perspektīvas 2012. gadā novērtētas pozitīvi.
Vērtē pēc cepures
Starp citu, par investoriem. Šī gada rudenī Rīgā atvērsies divi zviedru kompānijas Hennes&Mauritz (H&M) veikali. H&M ir otrs lielākais veikalu tīkls ar kopumā 2,5 tūkstošiem veikalu. Un beidzot tīkls, izlēmis atvērt veikalus arī Latvijā. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Tāpēc, ka H&M nozīmē ne tikai kvalitatīvu vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbu par humānām cenām, tas ir arī signāls visai pasaulei par to, ka Latvija ir droša valsts ar labām investīciju perspektīvām. Pasaulē ir kompānijas, kuru klātbūtne valsts tirgū liecina par daudz ko. Starp šīm kompānijām: McDonald’s, H&M, Ikea. Pēc H&M Latvijai atlicis sagaidīt vēl tikai Ikea.
Smaržo pēc proficīta
Pārsteidzošs notikums risinājās šajā nedēļā Jūrmalā. Jūrmalas domes deputāti apstiprināja praktiski bezdeficīta budžetu. Latvijas kūrortpilsētas ienākumi, saskaņā ar domnieku plāniem, būs 45,92 miljoni latu, bet izdevumi 45,94 miljoni. Tādējādi izdevumi pārsniegs ienākumus vien par 0,05%. Atgādināsim, ka budžeta deficīts valstī kopumā 2012. gadā tiek plānots 3% apmērā no IKP, un arī tas labākajā gadījumā. Skatoties uz pagājušo gadu, visticamāk, ka šis rādītājs pietuvosies 4,5% no IKP.
Par bezdeficīta budžetu pirmais Latvijā 90-to gadu vidū sāka runāt toreizējais premjers Andris Šķēle, kuru tobrīd vēl nesauca par oligarhu un neuzskatīja par Latvijas ekonomikas „slepkavu.” Līdz šim Latvijai vēl neviens budžets nav bijis bezdeficīta. Toties 2008. gadā valdība pirmo reizi neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā apstiprināja budžetu ar proficītu 1% apmērā no IKP. Tajā pašā gadā tika sastādīts arī starptermiņa budžets 2008.-2010. gadam, kurā tika paredzēts proficīts. 2009. gadā – 1,2% apmērā, bet 2010. gadā – 1,5% apmērā no IKP. Lūk, kāda mums tolaik bija brīnišķīga valdība! 2008. gada budžeta apstiprināšanas laikā jau bija zināms par 2007. gadā sākušos hipotekāro krīzi ASV, bet Ministru kabineta locekļi vēl traucās uz priekšu trekno gadu burvju karietē. Pēc pāris mēnešiem viņus sagaidīja ļoti smaga piezemēšanās, bet tobrīd viņi to vēl nezināja.
Tāpēc Jūrmalas 2012. gada gandrīz bezdeficīta budžets ir visas Latvijas sapņa iemiesojums, par kuru premjerministrs Valdis Dombrovskis tikai runā, bet kūrortpilsēta jau visu ir paveikusi. Tad jau tālu vairs nav palicis līdz budžetam ar proficītu, kāds, kā liecina dzīves patiesība, ir iespējams tikai valstīs ar naftas ieguvi– Krievijā, Azerbaidžānā, Čadas Republikā. Taču, ja kādā atsevišķā pilsētā ir iespējams bezdeficīta budžets, tad iespējams arī proficīta budžets. Atliek vien atrast naftu.
Ref: 017.011.000.241
Bezdeficīta budžets ir iespējams arī bez naftas. Jādomā, ka var tērēt tik cik nopelna.