Ekonomisti: Latvijas patērētāju noskaņojums, visticamāk, pasliktināsies

Pieaugot nenoteiktībai Eiropā, visdrīzāk, pasliktināsies arī Latvijas patērētāju noskaņojums, negatīvi ietekmējot arī mazumtirdzniecības rādītājus. Turklāt, pat ja situācija uzlabosies, mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme būs krietni lēnāka nekā pērn, pieļauj ekonomisti.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis:

Pozitīvais noskaņojums un tūristi veidoja labvēlīgu fonu mazumtirdzniecības izaugsmei, kas decembrī uzrādīja 7,1% pieaugumu, apsteidzot 2009. un 2010.gada decembra rādītājus. Tomēr tas joprojām būtiski atpaliek no trekno gadu līmeņa. Tērētprieks joprojām nav savienojams ar iespējām un paradumi turpina pielāgošanās procesu. Nedaudz brīvāk atlaist tēriņus gada nogalē ļāva arī labvēlīgie laikapstākļi un finanšu sistēmas izņemtie līdzekļi, no kuriem vismaz daļai bija lemts atsaukties veikalnieku piedāvājumiem un iegult nozares apgrozījumā.

Turpmākais vērtējums ietver nenoteiktību par un ap eiro zonas ekonomikas spējām noturēties no ieslīgšanas dziļā recesijā un tās ietekmi uz pārējo pasauli. Lielāki siltumenerģijas rēķini un piesardzīgais ārējais fons ietekmēs arī tirdzniecību, kā dēļ pirmajā gada pusē attīstība līdzināsies pērn uzrādītajai. Tas ir, pieaugums būs nepārliecinošs, nevienmērīgs, mīsies ar kritumiem. Gada otrās puses veikums būs atkarīgs no ārējiem faktoriem, kā dēļ iespējama arī stagnācija. Tomēr bāzes scenārijā sagaidāms, ka aktivitāte, ko lielā mērā turpinās balstīt iebraucēji un mērenāks cenu kāpums, var uzrādīt kāpumu 2-3% apmērā.

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš:

Aizvadītajā gadā ekonomika kopumā auga nedaudz straujāk nekā gaidīts, bija daudz labu ziņu brīžos, kas tās īpaši netika gaidītas, kā arī sliktas ziņas brīžos, kad tika gaidītas labas. Decembra mazumtirdzniecības dati pieder pie otrās kategorijas.

Drusku atšķirīgu rezultātu varēja gaidīt vairāku iemeslu dēļ. Decembrī Krājbankas klienti pēc izbīļa brīža saņēma atpakaļ savu naudu. DNB Latvijas barometra dati (kurus vāc mēneša otrajā pusē, tātad iepirkšanās sezonas kulminācijā) uzrādīja strauju noskaņojuma uzlabošanos. Gan decembrī, gan janvārī turpināja uzlaboties patērētāju un tirgotāju noskaņojuma indeksi Eiropas Komisijas publicētajos noskaņojuma indeksos. Visbeidzot, finanšu ministrija ziņo par labiem budžeta ieņēmumiem janvārī. Tātad viss it kā liecināja par to, ka pārdošanas apjomam decembrī vajadzēja augt, bet notika pretējais.

Tā kā īslaicīgas garastāvokļa svārstības vienā mēnesī var likt svārstam nošūpoties pretējā virzienā nākamajā mēnesī, tad ir pamats cerēt, ka viss iepriekš teiktais būs izpaudies mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumā janvāri.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna:

Neskatoties uz diezgan optimistiskajiem tirgotāju paziņojumiem, lielām tūristu plūsmām gadu mijā, kā arī saņemtiem depozītiem no apdrošināšanas fonda pēc Krājbankas likvidācijas, mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī tomēr saruka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi.

Līdz ar nenoteiktības pieaugumu Eiropā patērētāju optimisms, visticamāk, pasliktināsies arī Latvijā (līdz šim tas ir bijis pārsteidzoši stabils laikā, kad eirozonā un citās Baltijas valstīs tas ir kritis). Ja optimisms saruks, cietīs arī ilglietošanas preču tirdzniecība, jo šādus pirkumus ir iespējams atlikt. Ja situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, visticamāk, augs arī mazumtirdzniecības apgrozījums, tomēr šī izaugsme būs krietni lēnāka nekā pērn.

Ref: 102.000.102.886

 

 

 

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas