Vairāk nekā 4/5 jeb 84% aptaujāto skolēnu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atzīst, ka viņi ir gatavi maksāt par turpmākās izglītības iegūšanu, liecina Starptautiskās komerciālās profesionālās un vispārējās izglītības vidusskolas veiktais pētījums Rīgas vispārizglītojošajās un profesionālajās izglītības iestādēs.
Pētījums atklāj, ka galvenais kritērijs, kas nosaka skolēnu izvēli mācīties konkrētajā izglītības iestādē ir tajā apgūstamā mācību programma, uz ko norāda 68% jauniešu, taču 18% respondentu svarīgākais izvēles faktors šķiet izglītības iestādes reputācija, bet 8% skolēnu par būtiskāko min iestādes izdevīgo atrašanās vietu.
Kā norāda aptaujātie skolēni – vislielāko motivāciju labi mācīties rada apziņa un cerība nākotnē strādāt labā darba vietā, to apstiprina 94% respondentu. Paralēli minētajam 86% jauniešu censties apgūt zinības motivē arī vēlme pilnveidoties un labāk sagatavoties iekļūšanai nākošā līmeņa izglītības iestādē, bet 61% skolēnu kā papildus stimulu min iespējas saņemt labas atzīmes.
Galvenais kritērijs, izvēloties profesiju, pēc skolēnu domām ir tās atbilstība cilvēka interesēm, ko apliecina 63% aptaujāto, un tikai 15% jauniešu uzskata, ka noteicošais faktors profesijas izvēlē ir tās popularitāte sabiedrībā, bet 11% respondentu domā, ka, izvēloties specialitāti, priekšroka ir jādod tādai, ar kuru var pietiekoši daudz nopelnīt.
Interesanti, ka tikai 51% skolēnu pētījumā atzinuši, ka viņu pašreizējā mācību programma atbilst tai profesijai, kurā vēlētos strādāt nākotnē, bet pārējie – 49% ir pārliecināti, ka patlaban apgūstamā mācību viela viņu profesionālajā karjerā nenoderēs. Tajā pašā laikā, jauniešu absolūtais vairākums jeb 89% aptaujāto uzskata, ka profesionālā karjera ir atkarīga tieši no izglītības iestādē iegūtajām zināšanām un prasmēm.
Saskaņā ar pētījuma datiem skolēni gribētu sākt strādāt algotu darbu vidēji jau no 19 gadu vecuma. Kā norāda aptauja, 57% audzēkņi vecumā no 14 – 18 gadiem ir jau izlēmuši, kurā jomā vēlētos strādāt.
Analizējot efektīvākos izglītības iegūšanas veidus, kas vislabāk sagatavo konkrētai profesijai, kā populārāko skolēni atzīst izglītības iegūšanu vidusskolā un pēc tam augstskolā, kuru kā optimālāko atzīst 42% respondentu. Tāpat, atbalstu gūst izglītības apguve profesionālās vidējās izglītības iestādē vai arodizglītības iestādē, kuru min vairāk kā 1/3 jeb 31% skolēnu, taču 11% aptaujāto domā, ka vislabākais mācīšanās veids, lai apgūtu profesiju, ir pēc pamatskolas, mācoties vidusskolā un pēc tam – izejot konkrētas profesijas kursus, ko atbalsta 19% audzēkņu.
«Fakts, ka jau vidēji 16 gadu vecumā vairums jauniešu ir izlēmuši, kurā nozarē vēlētos strādāt, ir ļoti daudzsološi, jo prakse rāda, ka ātrāka savu interešu un spēju apzināšanās ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem sekmīgas karjeras veidošanā,» uzskata Starptautiskās komerciālās profesionālās un vispārējās izglītības vidusskolas direktore Olga Dementjeva.
Vienlaikus viņa vērš uzmanību uz to, ka teju puse skolēnu pauž viedokli, ka mācību viela, ko viņi apgūst, diez vai noderēs viņu profesijā. «Šeit būtu jādomā gan par ciešāku sadarbību starp mācību satura izstrādātājiem un attiecīgo profesiju pārstāvjiem, gan par mācībspēku komunikāciju ar skolēniem – skaidrojot, kā vispārējās izglītības priekšmeti ietekmē katra indivīda attīstību,» teic Dementjeva.
Ref: 103.000.103.534