Šonedēļ Latvijas varas iestādes, pieņemot svarīgus lēmumus biznesa un ekonomikas jautājumos, nodemonstrēja sev tipisku infantilismu. Toties sīki darbiņi mājās gāja no rokas.
Nelaimīgais atslēgmeistars
Konkurences padome piemēroja 500 latu naudas sodu Latvijas Atslēgmeistaru brālībai par vienota cenrāža izstrādāšanu, kurā rekomendētas cenas par pakalpojumiem. Resors uzskata, ka šāds cenrādis ierobežo konkurenci starp brālības biedriem pat tad, ja ieteiktās cenas, norēķinoties par sniegtajiem pakalpojumiem, netiek ievērotas.
Lūk, ko tas nozīmē. Jūs atnākat pēc atslēgas dublikāta un samaksājat, piemēram, 50 santīmus cenrādī rekomendētā lata vietā. Bet Konkurences padome to vienalga traktē kā vienošanos par cenām, kaut arī atslēgmeistars sniedzis jums savus pakalpojumus lētāk un jūs esat tikai ieguvis.
Latvijas Atslēgmeistaru brālība apvieno tikai 30 biedrus, tomēr Konkurences padome nebija par slinku, lai iedziļinātos tik «nopietnā» lietā, tērējot šīm darbībām nodokļu maksātāju naudu. Acīmredzot citu raižu šai organizācijai nav.
Tā vien uzbango vēlme pieminēt piemēru no Francijas Konkurences pārvaldes paveiktā, kura šonedēļ par cenu vienošanos sodīja ar 40 miljonu eiro lielu naudas sodu trīspadsmit vadošās parfimērijas kompānijas. Sodīto sarakstā iekļuva Chanel, Christian Dior, L’Oreal, Clinique, Estee Lauder, Jean-Paul Gaultier, Issey Miyake, Clarins Fragrance Group, Hermes, Guerlain, LVMH Fragrance Brands, Sisheido Europe un Yves saint Laurent. Naudas sodu uzlika arī distributoru tīkliem Sephora, Marionnaud un Nocibe. Katra no šīm kompānijām būs spiesta šķirties no 90 tūkstošiem līdz 4,1 miljonam eiro atkarībā no līdzdalības termiņa kartelī. No 1997.gada līdz 2000.gadam kompānijas vienojās ar mazumtirdzniecības uzņēmumiem, nosakot fiksētu cenu un maksimālo atlaides lielumu, lai noturētu mazumtirdzniecības cenas maksimāli augstā līmenī, konstatēja Francijas Konkurences pārvalde.
Mūs atkal saķers aiz… makiem
Toties šonedēļ brangi pastrādāja Saeimas deputāti. Pirmajā lasījumā viņi pieņēma virkni grozījumu vairākos likumos.
Grozījumi likumā «Par Valsts ieņēmumu dienestu» paplašinās VID pilnvaras nodokļu, nodevu un naudas sodu piedziņā ārvalstīs, lai Latvijas rezidenti – gan fiziskās, gan juridiskās personas – nekļūtu vaļīgas un neaizmirstu: VID ir garas rokas.
Deputāti arīdzan atbalstīja grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām» sadaļā, kas skar darījumus ar skaidru naudu. Turpmāk juridiskajām personām ir jādeklarē jebkuri darījumi skaidrā naudā virs 1000 latiem, pat ja tie ir noslēgti ar fiziskajām personām. Agrāk darījuma summas slieksnis bija 3000 latu. Piedevām maksimālā darījuma summa skaidrā naudu ir samazināta no 10 000 līdz 5 000 latu.
Iepriekšējā nedēļā Saeimas deputāti paguva atbalstīt arī jauno «Kredītu reģistra likumu». Reģistrs uzsāka darbu 2008.gada 1.janvārī, veidojoties uz parādnieku reģistra bāzes. Jaunais normatīvais akts neizmainīs kredītu reģistra būtību – tajā tāpat kā līdz šim būs apkopota informācija par parādniekiem, to galviniekiem, aizņēmuma apmēriem un tā tālāk. Tomēr nākotnē dažiem datiem būs ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Piemēram, informāciju par zaudējumu apmēriem, nodrošinājuma vērtību, parādsaistību uzskaites veidu, to klasifikācijas un kvalitātes novērtējumu, uzkrājumu apmēriem, pamatsummu un procentiem, tagad varēs saņemt un izmantot tikai Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Latvijas Banka. Savukārt reģistra dalībniekiem – kredītiestādēm un komercsabiedrībām, kas sniedz finanšu pakalpojumus ar kredītrisku, krājaizdevumu un apdrošināšanas sabiedrībām – būs pieejama tikai tā informācija, kura skar viņus pašus. Pats parādnieks un viņa galvinieki šīs ziņas saņemt nevarēs.
Kurš pirmais teiks «ņau»
Turpmāko notikumu nevar novērtēt nekā citādi, kā vien par izrāvienu sabiedrisko attiecību jomā. Īpaši atceroties Latvijas Krājbankas krahu un ar Swedbank saistīto paniku.
Finanšu sektora attīstības padome konceptuāli apstiprinājusi divu līmeņu komunikācijas plānu finanšu krīžu situācijām. Ja kādam finanšu sektora dalībniekam radīsies problēmas, pirmā reaģēs Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tā sniegs pirmo informāciju plašsaziņas līdzekļiem, veiks primāro monitoringu un reaģēs uz noguldītāju paniku. Ja situācija nenormalizēsies, tiks iedarbināts otrais komunikācijas līmenis, kurā sabiedrībai nomierinošus signālus varēs adresēt, piemēram, premjers un ministri. Plāna izstrādātāji uzskata, ka šāda pieeja ieviesīs skaidrību komunikāciju procesā ar sabiedrību un izslēgs starpresoru diskusijas par to, kuram pirmajam jāiznāk publikas priekšā teikt runu
Eirokomisija iestājās par Palink
Tirdzniecības uzņēmuma Palink, kurš Latvijā pārvalda veikalu tīklus Iki un Cento, maksātnespēja ieinteresēja Eiropas Komisijas viceprezidenti Viviānu Redingu un iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāru Mišelu Barnjē. Viņi nosūtīja Latvijas tieslietu ministram Gaidim Bērziņam vēstuli ar prasību paskaidrot atsevišķas vietējās maksātnespējas atzīšanas procedūras īpatnības. Augstās ES amatpersonas spēra šādu soli pēc Palink vācu akcionāra – kompānijas REWE Group lūguma.
Komisāri vēlas precizēt, vai iespējams apstrīdēt vai atcelt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumu augstākā instancē, kā arī kādus instrumentus ģenerālprokurors un Augstākā tiesa var izmantot, protestējot pret šo verdiktu. Turpat ietverts vēl viens kutelīgs jautājums: vai ir normāli, pasludināt uzņēmumu par maksātnespējīgu, ja lēmumam par iemeslu ņemtais parāds ir strīdus objekts tiesā, un auditori nav konstatējuši uzņēmuma nespēju izpildīt savas saistības.
Vēstules autori pauž viedokli, ka pasludinot Palink par maksātnespējīgu, tiesa ir pārkāpusi vairākas tiesību normas, kā arī uzņēmuma pamattiesības. Pēc atbilžu izvērtēšanas, kuras jāsaņem līdz 14.februārim, daļa no Latvijai paredzētā finansējuma varētu būt apdraudēta.
BNN jau ziņoja: 2012.gada 5.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa atzina SIA Palink par maksātnespējīgu, pamatojoties uz privātpersonas Sergeja Guščina pieteikumu, kurš cesijas ceļā bija ieguvis tiesības pieprasīt 30 tūkstošus eiro no Palink par parādsaistībām pret būvfirmu Landekss.
Šeit krievu gars, šeit Krievzemes smarža
Vienīgais pozitīvais jaunums saistāms ar viesiem, kas apmeklē mūsu valsti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn pieteikumu skaits Latvijas vīzu saņemšanai ir palielinājies par 18,5% – līdz 163,3 tūkstošiem. Latvijas pieaugošā popularitāte ārzemnieku vidū dod gana jūtamu labumu valsts budžetam: vīzu pieteikumu izskatīšana to iesniedzējiem izmaksājusi 3,97 miljonus latu – par 600 tūkstošiem latu vairāk nekā gadā iepriekšējā gadā. Vislielāko aktivitāti, salīdzinājumā ar 2010.gadu, izrādījuši krievi (+25%), baltkrievi (+16%) un ukraiņi (+28%). Rezultātā vīzu pieteicēji no šīm trim valstīm nodrošināja apmēram pusi no iepriekšminētajiem ieņēmumiem.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis atzina: ka nav precīzi nosakāms konsulārajās pārstāvniecībās apkalpoto tūristu ieguldījums Latvijas ekonomikā, taču kopumā ārzemju viesi pagājušajā gadā ir atstājuši pie mums ne mazāk kā 150 miljonus latu.
Tāpat pērngad, salīdzinot ar 2010.gadu, divkārt pieaudzis uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits –sasniedzot 3000 pieteikumus. Un atkal līderos Krievija un Ukraina. To apstiprina arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistika: šo abu valstu pilsoņi veido vairāk nekā 80% no visiem «investoru vīzu» saņēmējiem.
Kā liecina Latvijas Tūrisma aģentūru un operatoru asociācijas dati, pagājušā gadā Latviju apmeklējuši par 40% vairāk Krievijas tūristu nekā 2010.gadā. Iespējams šis izrādījās viens no izšķirošajiem argumentiem, lai tiktu izstrādāti pirmie kopīgie projekti Latvijas lauku tūrisma popularizēšanai Krievijā. Tie būs apskatāmi izstādē Balttour 2012, kas tiks atklāta 9.februārī.