Viens no Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA – Anti-Counterfeiting Trade Agreement) mērķiem esot padarīt vieglāku un ātrāku viltotu fizisku preču iznīcināšanu pie Eiropas Savienības (ES) robežām.
Tā norāda intelektuālā īpašuma tiesību speciāliste, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēja un juristu biroja Raidla, Lejiņš & Norcous partnere Ingrīda Kariņa-Bērziņa.
«ACTA, tāpat kā visi citi starptautiskie nolīgumi intelektuālā īpašuma jomā, nosaka minimumu, kam jābūt katras valsts likumdošanā. Tas neatšķiras no TRIPS (Trade Related Aspects of Intellectual Property Rights – tirdzniecisko intelektuālā īpašuma tiesību aspeku nolīguma). Ir jābūt civiltiesiskiem un krimināltiesiskiem mēriem. Tas, kur ACTA iet mazliet tālāk, ir nosacījums, ka jāvar iznīcināt viltotas preces,» teic Kariņa-Bērziņa.
Jau vairākkārt rakstīts, ka ACTA nolīgums attiecas gan uz fiziskām precēm, gan ar autortiesībām aizsargātu elektronisku saturu, un tieši pēdējais ir izraisījis asas diskusijas Latvijā un vairākās citās valstīs. Tomēr Kariņa-Bērziņa uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ ES un citas industriāli attīstītas valsts izstrādāja ACTA, bija, lai sevi aizsargātu no rūpniecības preču viltojumu ievešanas no citām valstīm.
«Uzskatu, ka ACTA ir vērsts no Eiropas valstīm, tā sakot, uz ārpusi. Doma nav to vērst uz ES iekšieni. Pirātisma problēmas Eiropā nav tik lielas, cik tās ir citās valstīs,» uzskata Kariņa-Bērziņa.
«Vēršanās uz āru attiecas uz šādām precēm, ja tās šķērso ES vai ACTA dalībvalstu robežas. Tas neattiecas uz precēm, kas paliek Ķīnā vai citur. Valstu likumdošana ir teritoriāla, un starpvalstu līgumi attiecas uz suverēnām valstīm,» skaidro juriste.
Tāpat viņa norāda, ka ACTA 14.pants paredz, ka valsts var nepiemērot sankcijas cilvēkiem, kas ceļo ar personīgo bagāžu. «Tas ir katras valsts kompetencē – veikt šāda veida robežpārbaudes vai ne. Šajā punktā nolīgums ir skaidrāks par līdzšinējiem,» teic Kariņa-Bērziņa, piebilstot, ka par šādiem jautājumiem lemj Latvijas valdība un Saeima.
«Latvija vēl nav ratificējusi ACTA. Grozījumi Krimināllikumā un citos likumos būtu nākamais solis tikai pēc tam. Ar parakstīšanu nepietiek, lai nolīgums kļūtu par daļu no Latvijas likumdošanas, tas ir jāratificē. Otra lieta ir, ka tas arī tiek Eiropas kontekstā apspriests, ES grasās būt viena no parakstītājām, taču, kā zināms, visas ES valstis nav ACTA vēl parakstījušas,» viņa rezumē.
Ref: 103.000.103.551