Latvijā 2010.gadā relatīvam nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 19% iedzīvotāju. Viszemākais nabadzības riska indekss bijis Rīgā – 12%, bet augstākais Latgalē – 30%.
Ir pieaugusi Latvijas iedzīvotāju atkarība no sociālajiem transfertiem. Ja 2009.gadā 28% no ienākumu apjoma veidoja sociālie transferti, tad 2010. gadā jau 31%. Nabadzības riska indekss, kas tiktu rēķināts bez visu veidu sociālajām izmaksām, 2010.gadā sasniegtu 46%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004.gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nodarbinātajiem nabadzības risks 2010.gadā ir samazinājies, toties pieaudzis bezdarbniekiem. Tas bija gads, kura laikā kopējais nodarbināto skaits (vidēji gadā) samazinājās, bet darba meklētāju skaits savukārt pieauga. Bezdarbnieku nabadzības risks ir pieaudzis no 48% 2009.gadā līdz 50% 2010.gadā, kas gan ir mazāk nekā pirmskrīzes gados. Pilnu darba laiku strādājošajiem nabadzības risks ir samazinājies attiecīgi no 8,2 līdz 7,8%, bet nepilnu darba laiku strādājošajiem – pieaudzis no 23% 2009.gadā līdz 25% 2010.gadā. Nabadzības risks nepilnu darbu laiku strādājošajiem 2010.gadā faktiski bija tāds pats kā nenodarbinātajiem (26%).
Augsts nabadzības risks starp dažādām iedzīvotāju vecuma grupām 2010.gadā bija bērniem vecumā līdz 17 gadiem (25%). Taču ievērojami augstāks tas bija nepilnām ģimenēm, kurās viens pieaugušais audzina bērnus (39%), kā arī mājsaimniecībās ar 2 pieaugušajiem un 3 un vairāk apgādībā esošiem bērniem (37%).
2010.gadā ir palielinājusies starpība starp nabadzības riskam pakļauto personu faktiskiem ienākumiem un nabadzības riska slieksni. Tā ir pieaugusi no 29% (zem nabadzības riska sliekšņa) 2008. un 2009.gadā līdz 32% 2010.gadā, kas liecina, ka nabadzības dziļums šajās mājsaimniecībās ir pieaudzis.
Ref: 102.000.102.977