Mazo un vidējo uzņēmumu darbības vecināšana un atbalstīšana varētu būt risinājums bezdarba samazināšanai un jaunu ilgtermiņa darba vietu radīšanai, šāds viedoklis izskan diskusijā Mazie uzņēmumi vs. lielās eksportspējīgās kompānijas – plusi un mīnusi ekonomikai.
Starp mazajiem un lielajiem uzņēmumiem pastāv sinerģiskas attiecības, uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce. Tomēr viņš piebilst, ka pasaules pieredze rāda, ka jaunu darba vietu pieaugums parasti ir tieši mazajos un vidējos uzņēmumos, kur pretī lielie uzņēmumi pievērš lielāku uzmanību ražošanas produktivitātei, samazinot darba vietas.
Šā iemesla dēļ EM nākusi klajā ar priekšlikumu veikt atbalsta programmu uzņēmējdarbības uzsākšanai un mikrouzņēmumiem (uzņēmums ar ne vairāk kā pieciem darbiniekiem un 70 00 latu apgrozījumu gadā).
Ir samazinātas mikrouzņēmumu reģistrācijas nodevas, kā arī aizstāti visi nodokļi, izņemot PVN un akcīzes nodokli, ieviešot 9% likmi no uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Lai atvieglotu mikrouzņēmuma vadītāju birokrātiskos jautājumus, tiek piedāvāta vienkāršā ieraksta grāmatvedība. Šī programma guvusi salīdzinoši lielu atsaucību, tā kā desmit dienu laikā no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma apstiprināšanas saņemti 87 pieteikumi, minējis Pūce un paredz, ka līdz šā gada beigām pieteikumu apmērs varētu sasniegt 1000.
Komentējot darba tirgu valstī Pūce norāda, ka iekšzemes patēriņa samazinājums bija sagaidāms, tā kā martā 17% no iedzīvotājiem bija bezdarbnieki. Vasarā darba vietu skaita pieaugums varētu nebūt objektīvs rādītājs, jo parādījās papildus vakances lauksaimniecībā un citās sezonālās nozarēs, tomēr, ņemot vērā bezdarba līmeņa samazināšanos arī septembra otrajā pusē, EM valsts sekretārs pārliecināts par pozitīvu tendenci darba tirgū.
DnB NORD Bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais piekrīt mazo un vidējo uzņēmumu lomai darba tirgū. Līdz 2001. gadam daba vietu skaits mazajiem uzņēmumiem pieauga, bet lielajiem samazinājies, savukārt pēc 2001. gada tendence rāda, ka mazajos uzņēmumos vakanču skaita kritums ir mazāks kā lielajos, tā Smukais. Jāņem vērā gan, ka tieši lielie uzņēmumi ir tie, kas nodrošina konkurenci ārējos tirgos, veicinot izdevīgas izmaksas.
DnB NORD pārstāvis gan piebilst, ka valdībai vajadzētu vairāk pievērsties tieši uzņēmēju izglītošanā, nevis vienkāršot piekļūšanu finansējumam. Uzņēmējiem trūkst kompetences sasaistīt savas idejas ar nepieciešamo, tā, piemēram, frizieris var nākt ar vēlmi aizņemties savam salonam naudu, bet nezināt, cik izmaksās krēsls vai šķēres. Pielīdzinot biznesu makšķerēšanai Smukais saka: «Valdībai nevajag dot ne zivis, ne makšķeri, tai vajadzētu ierādīt ezerus un izskaidrot, kur, kādas zivis dzīvo.»
Jaunā uzņēmuma Travel Jam Valdes priekšsēdētājs Edgars Lielausis uzsver, ka «tikai no mazajiem rodas lielie», savukārt Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš piebilst, ka, lieliem uzņēmumiem paplašinoties, tie kļūst par mazo uzņēmumu klientiem, tādā veidā uzņēmumi sadarbojas viens ar otru un nav atšķirti.
«Mēs esam mazi, tā ir mūsu priekšrocība. Panākt tās reformas, ko varam veikt mēs tik īsā laikā, lielākām valstīm nav iespējams,» priecīgs par atbalsta programmu un turpmāko attīstību ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Endziņš.