Aizvadītajā nedēļā Latvijā norisinājušies vairāki notikumi, kas perspektīvā varētu pozitīvi ietekmēt ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi.
Atslēgu palieciet zem tepiķīša
Seši Saeimas neatkarīgie deputāti, kas pagājušā gadā atdalījās no Zatlera Reformu partijas, uzstājušies ar interesantu likumdošanas iniciatīvu. Viņi vēlas ieviest Latvijā kārtību, kāda ir Amerikas Savienotajās Valstīs. Amerikāņu hipotekārā kredīta ņēmēji, kuru parāda summa pārsniedz iegādātā mājokļa vērtību, var māju vienkārši atstāt, nosūtot bankai mājokļa atslēgas aploksnē bez tālākām juridiskām sekām. Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijas iedzīvotāji pat pēc šķiršanās no nekustamā īpašuma, tik un tā var palikt parādā kredītiestādēm.
«Atstāto atslēgu principu vajadzēja ieviest mūsu banku nozares attīstības rītausmā. Tas būtu disciplinējis gan bankas, gan kredītņēmējus. Tieši tas, ka šāda kārtība netika ieviesta, ievērojami stimulēja nekustamā īpašuma kreditēšanas bumu. Šobrīd dažas bankas šādu variantu piedāvā, taču tas neatrisina problēmas būtību,»- paziņojis deputāts Viktors Valainis, viens no idejas iniciatoriem.
Latvijas Komercbanku asociācijā uzskata, ka šādas idejas iedzīvināšana slēpj sevī vairākus riskus. «Šādi nosacījumi samazinās kredītu pieejamību, it īpaši jaunām ģimenēm. Lai nodrošinātu sevi papildu risku gadījumā bankām nāksies ieviest pirmo kredītu iemaksu 30% apmērā, un potenciālajiem kredītņēmējiem tas kļūs par nopietnu šķērsli,» – uzskata asociācijas priekšsēdētāja Baiba Melnace. Pēc viņas teiktā, jaunievedums paildzinās stagnāciju nekustamā īpašuma tirgū un palēninās Latvijas ekonomikas atjaunošanos.
Dombrovska ambīcijas
Ar diezgan drosmīgu paziņojumu aizvadītajā nedēļā klajā nāca arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis, solot, ka Latvija var sasniegt bezdeficīta budžetu 2014. gadā. Tiesa, par tādu to varēs uzskatīt tikai pēc Valsts kases izmantotās metodikas. Pēc ES lietotās starptautiskās sistēmas ESA 95, no deficīta izdosies atbrīvoties vien 2015. gadā, prognozē Dombrovskis.
«Ar 2012. gada budžeta pieņemšanu fiskālā konsolidācija Latvijā ir noslēgusies. Turpmāk netiek plānots to veikt,» – paziņojis premjers. Pēc viņa sacītā, tuvākajos gados valdība samazinās budžeta deficītu ierobežojot izdevumu pieaugumu, atbilstoši Valsts kases reālajām iespējām.
Saeimas pieņemtais 2012. gada budžets paredz deficītu ne augstāku kā 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ienākumi no konsolidētā valsts budžeta ir 4,52 miljardi latu (plus 6%, salīdzinot ar pagājuša gada plānu), izdevumi – 4,64 miljardi latu (mīnus 2,4%). Pēc provizoriskiem datiem, 2011. gadā valsts budžeta deficīts bija 4% no IKP.
BNN jau informēja, ka pirmais par bezdeficīta budžetu Latvijā deviņdesmito gadu vidū sāka runāt toreizējas premjerministrs Andris Šķēle. Tiesa, ne viņa valdīšanas laikā, ne pēc tam Latvijai tā arī nav izdevies sasniegt izvirzīto mērķi. Iespējams, esošais ministru kabinets būs veiksmīgāks.
Administrē nodokļu parādniekus
Vēl kādu vērā ņemamu notikumu ar vieglu roku sarūpējuši Saeimas deputāti, kas atsākuši darbu pie vēl iepriekšējā sasaukuma deputātiem iestrēgušā likuma «Par nodokļu parāda amnestiju». Tagad dokumentam dots smalkāks nosaukums – «Nodokļu atbalsta pasākuma likums», taču būtība nav mainījusies – normatīvais akts ir izstrādāts, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuriem no 2010. gada rudens ir uzkrājies nodokļu parāds. Pateicoties likumam, kas stāsies spēkā 2012. gada 1. jūlijā, šādi uzņēmumi varēs rēķināties ar kavējuma un soda naudas atlaišanu, ja tiks nomaksāta parāda pamatsumma.
Likuma svaigākā redakcija ievērojami vienkāršo procedūru. Lai piedalītos nodokļu amnestijas programmā, pietiek ar to, ka ir nodokļu parāds, kas uzkrājies uz 2010. gada 1. septembri. Pēc pamatsummas samaksāšanas Valsts ieņēmumu dienests norakstīs kavējuma naudas un 90% soda naudas, ja tāda būtu noteikta. «Uzņēmējiem skaidri jāsaprot, ka soda nauda var tikt uzrēķināta tikai audita rezultātā: ja VID ir uzrādījusi kādus pārkāpumus,»- skaidroja Finanšu ministrijas pārstāve Dace Avotiņa. Un atzīmē: parādsaistībām, kas radušās pēc minētā datuma, ar minēto procesu nav saistības. Latiņa uzstādīta tālab, lai palīdzētu firmām un citām organizācijām pārvarēt nepatikšanas ar nodokļiem, kas radušās tieši 2009. gada krīzes dēļ.
Ieņēmumu dienests jau aplēsis, ka uz nodokļu amnestiju varēs pretendēt ap 110 tūkstoši uzņēmumu, bet pasākuma rezultātā Valsts kasē varētu ieplūst ap 15 miljoniem latu. Finanšu ministrija atzīmē, ka nodokļu amnestijā varēs piedalīties arī tie uzņēmumi, kas jau noslēguši vienošanos ar VID par krīzes laika parādu nomaksas termiņa pagarināšanu. Tomēr uzņēmumiem, kas nav ievērojuši vienošanās nosacījumus, tā automātiski neatjaunosies. Tādā gadījumā komersantam nāksies atsevišķi vienoties ar VID.
Doing Business in Latvia
Nevar nepieminēt to, ka Latvijas valdība šajā nedēļā atbalstījusi virkni likumdošanas iniciatīvu, kam vajadzētu paaugstināt Latvijas pozīciju Pasaules Bankas reitingā Doing Bussiness. Viss darīts, lai paaugstinātu caurspīdīgumu kompānijas darbībā, ja ir interešu konflikts starp kompānijas īpašniekiem un tās amatpersonām.
Komentējot izmaiņas Komerclikumā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmēja, ka veiktās izmaiņas palielina uzņēmumu mazākuma līdzīpašnieku intereses. Viņaprāt, pateicoties šīm izmaiņām mūsu valsts pacelsies Doing Bussiness reitingā. Kā taisnīgi norādīja uzņēmēju sabiedriskās organizācijas vadītājs, lai arī šobrīd mēs apsteidzam mūsu kaimiņus (Latvija – 21. vietā, Igaunija – 24. vietā, Lietuva – 27. vietā), vairākās pozīcijās mēs ievērojami atpaliekam no viņiem.
Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, Komerclikuma 136. pantā tiks noteiktas personas, kas saistītas ar īpašniekiem, un komercsabiedrību valdes vai padomes locekļiem. Par tādiem tiks uzskatīti radinieki, dzīvesbiedri, dzīvesbiedru radinieki, kā arī komercuzņēmumi, kurā kāds no minētajiem ir dibinātāju vai vadības vidū. Slēdzot darījumus ar īpašniekiem, valdes locekļiem vai ar tiem saistītām personām, paredzētas situācijas, kad interešu konfliktā iesaistītajam tiek atņemtas balsstiesības. Tāpat arī balsstiesības nebūs dibinātājam, pieņemot lēmumus par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas vai gadījumā ja pret viņu izvirzītas pretenzijas.
Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļas vadītāja Baiba Lielkalne norādīja, ka labojumos ietilpst virkne jaunievedumu, kas aizsargās uzņēmums no interešu konfliktu negatīvajām sekām.
Tam pašam mērķim kalpo arī izmaiņas likumā par gada pārskatiem. Stājoties spēkā minētajām izmaiņām, uzņēmumiem, kuru vērtspapīri kotējas biržās, būs gada pārskatam jāpievieno atbilstošs auditora novērtējums par darījumiem ar paša uzņēmuma valdes vai padomes locekļiem. Domājams, ka ar to uzņēmuma akcionāriem būs iespēja pārliecināties par šo darījumu caurspīdīgumu un atbilstību kompānijas interesēm.
Palink glābts
Un, visbeidzot, Latvijā Augstākas tiesas Senāts apturējis janvāra sākumā pasludināto uzņēmuma Palink maksātnespēju. Palink ir veikalu ķēdes Iki un Cento operators.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments sēdē, saistībā ar Ģenerālprokuratūras protestu, pieņēma lēmumu par kasācijas lietvedības uzsākšanu, apstrīdot Rīgas Kurzemes rajona tiesas lēmumu par Palink maksātnespējas atzīšanu. Tas nozīmē, ka procesa maksātnespējas administrators nevarēs veikt nekādas darbības ar uzņēmumu.
Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments plāno izskatīt minēto lietu 2012. gada 7. martā.
BNN jau ziņoja, ka kompānija Palink 2012. gada 5. janvārī pēc Sergeja Guščina prasības, kam saistības par celtniecības darbiem nodeva kompānija Landekss, tika atzīta par maksātnespējīgu. Absurds slēpās tajā, ka kompānija bija maksātspējīga, tai nebija parādu pret partneriem, nebija arī nodokļu parādu. Tiesas lēmumam bija plaša rezonanse. Par kompāniju iestājās ārvalstu akcionāri, diplomāti un pat Latvijas politiķi.