Valstij ir jāatzīst, ka tas nav normāli, ja 20 gadus pēc neatkarības ir tik daudz pilsoņu, kas vēlas krievu valodu par otru valsts valodu. Ja tas būtu 1991. gadā, to varētu saprast, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.
Jātiekas ar cilvēkiem, jāizrunājas, kāpēc viņi tā balsoja, jo iemesli šādai izvēlei nav viennozīmīgi. Sliktākais būtu referenduma rezultātus aizmirst un nepievērst tiem uzmanību, tie ir jāizpēta, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes uzsvēra Jaunsleinis.
Viņš atklāja, ka jau iepriekš bijusi situācija, ka cilvēki dzīvo citā informācijas telpā, tā, piemēram, kad Krievijas televīzijā paziņoja, ka palielinās pensijas, cilvēki bija nākuši un prasījuši, kur būs iespējams saņemt šo pielikumu.
Ja valstī viss būtu kārtībā un par krievu valodu balsotu 2-3%, mēs zinātu, ka cilvēki ir lojāli valstij, un varētu nākt pretī. Bet tagad jautājums ir par to, ka valstī dzīvo ļoti daudz Latvijai nelojālu cilvēku, un mums ir jāsamazina šis skaits. Turklāt arī no latviešu puses nepareiza rīcība bija savas valsts noniecināšana pēdējos gados, kas ļāva arī cittautiešiem būt nelojāliem pret valsti, izteicies LPS vadītājs.
Viņaprāt, valstij jāatzīst, ka daudz lietas nav risinātas, un referendums ir daudzu nerisinātu jautājumu sakopojums. Vienīgais pozitīvais aspekts no referenduma ir tas, ka mums iespējams pārdomāt situāciju, lai arī to nevajadzētu darīt sasteigti, emociju iespaidā, kas radies pēc 18. februāra.
Vaicāts par apkures parādiem pašvaldībās, Jaunsleinis uzsvēra, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pateicoties siltajai ziemai, apkures parādi iedzīvotājiem saglabājušies tādā pašā līmenī kā uz apkures sezonas sākumu, lielajās pilsētās pat drusciņ samazinoties. Taču tie ir dati uz 1. janvāri, pirms lielā sala, līdz ar to tie vēl nav precīzi dati.
Tāpat nevar izdalīt kādu pašvaldību, kur ir kritiska situācija un kādu kur labāki rezultāti. Kopumā ņemot mēs nepārtraukti runājam par problēmām, informējam sabiedrību par šo jautājumu, tāpēc cilvēki tomēr godprātīgi cenšas nomaksāt komunālos maksājumus, tā Jaunsleinis, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc uzkrājas parādi, ir darba un ienākumu trūkums.
Ref: 102.000.102.1097